Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cipa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cipa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

cipa

cipa

(s. unter cipatas II): das Hühnchen, Keuchel
(in der Kindersprachel Zvirgzdine, (Demin. cipiņa) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75.

Avots: EH I, 272

cipatas

I cipatas "?": me̦tat cipats (Var.: capatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 aus Rutzau.

Avots: ME I, 384

cipatas

II cipatas: auch Jāsmuiža, N.-Schwanb., Warkl.

Avots: EH I, 272

cipatas

II cipatas, auch cipas, junge Hühner, Keuchel AP., Schujen.]

Avots: ME I, 384

cipatas

III cipatas, Überbleibsel von geschmolzenem Fett Moritzberg.]

Avots: ME I, 384

cipatas

IV cipatas "die Füsse eines kleinen Kindes" (zwischen Mitau und Bauske). bē̦rns cipatuo (ebenda), geht.]

Avots: ME I, 384

Šķirkļa skaidrojumā (9)

aizcipt

I àizcipt: puikam skrejuot kāja aizcipa aiz sliekšņa, un tas pakrita Dond.

Avots: EH I, 14

capatas

capatas "?": ģērbjaties zemē, me̦tat capatas (cipatas) pa luogu laukā! RKr. XVI, 119 (aus Rutzau); [wohl = sapatas N. - Bartau, alte Kleider, Lumpen. In Morizberg seien capatas - Pantoffeln, in Jürgensburg - abgetragene Fussbekleidung, in Grünh. - Brotbrocken. Vgl. auch capu].

Avots: ME I, 363

capu

capu, Interj. in Verbindung mit cipu: cipu, capu (var.: cibu, cabu), vist(a) ar gaili, kur jūs abi cipuosiet? BW. 2470, 6 var. [In Fenster sage man zu kleinen Kinder, ihre Beine bewegend sie gehen lehrend: cipata, capata ciemiņā.]

Avots: ME I, 364

cīpars

cĩpars, cipars, auch cipurs, die Ziffer. Entlehnt.

Avots: ME I, 391

cipe

‡ cipe Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Demin. cipīte Zvirgzdine, = cipa">cipa.

Avots: EH I, 272

piecipt

pìecipt, intr., (ohne Absicht) anrühren, anstossen: viņš man gaŗām iedams piecipa pie kājas, pie sāniem Dond.

Avots: ME III, 241

pretpuse

pretpuse, die gegenūberliegende, entgegengesetzte Seite, Gegenseite, Kehrseite; die Opposition: pretpuses krasts Brasche, das gegenüberliegende Ufer. cē̦luonis un nuolūks - viena paša principa pretpuses Pūrs I, 21. kuo tie par mākslu sauc, ir taisni viņas pretpuse Vēr. v. J. 1904, S. 632. ve̦cums nuostājas opozicijā (pretpusē) Stari I, 244.

Avots: ME III, 389

roja

rùoja 2 ,

1): zvēŗiem r. Zbiór XVIII, 447. kaķiem martā rùojas 2 laiks Sonnaxt. čūskas iet ruojā ebenda. iet rùoju 2 rùojām 2 ebenda, in einem wirren Haufen hintereinander gehen;
‡

2) ruojā iet "pīties":ja kādam minē̦tā "Gesangschule"
pazīstama, un tas tuomē̦r ciparu pretinieks, tad par tādu ciparu nievātāju tik vienīgi var sacīt: tas iet vēl ļuoti ruojā (pinas) ... ar gara kūtrību ... Balt. Vēstn. 1869, № 82.

Avots: EH II, 391