II ciba,  
ein rundes, hölzernes Gefäss, in das Butter, dicke Milch, auch Fleich getan wird A. VIII, 2, 382, [Bielenstein Holzb. 335, 345, 358]: 
visādu spainīšu vietā seniem latviešiem bijušas kuoka un tāss cibas PS. Sprw.: 
kāda cibiņa, tāds vāciņš. šerkuociņu cibiņa,  das Zündholzkästchen. [Anscheinend zu li. kibiras  "Eimer", čech. čbána  "Krug" u. a. s. Būga РФВ. LXVII, 235 und Trautmann Wrtb. 133.]Avots: ME I, 
378, 
379