maksât, 
-ãju,1)  (be)zahlen: Sprw. 
lai maksā tas, kas augšām. kuo mute pe̦lna, tuo mugura maksā. [tas darbu nemaksā U.,  
das lohnt sich der Mūhe nicht.] maksājiet manu skaistu dziedājumu,  zahlt fūr meinen schonen Gesang; in der Prosa gew. m. par manu dziedājumu! BW. 974; (mit dem Lok.) 
cik maksā tagad pīlēs un zuosīs? Mat.;
2)  kosten: cik maksā šis zirgs? šņabis maksājis tik deviņas kapeikas stuopā LP. III, 108. 
diže̦nais tē̦va dē̦ls maksā sieku pe̦laviņu BW. 988. 
asaras it ne˙kā nemaksā. In dieser Bedeutung BW. 24702, 1  
die reflexive Form gebraucht: cik tā mice maksājas. maksâtiês  auch - be-, auszahlen, liquidieren Spr. Subst. 
maksãjums,  die Zahlung; maksâšana,  das Bezahlen; auch die Zahlung: man tagad lielas māksāšanas; māksâtãjs,  der Zahler, gauss maksātājs, bet cītīgs žūpuotājs.Avots: ME II, 
555