braikšķēt
braikšķêt, braikšêt, braišķêt Schwaneb., - u, - ēju, intr., krachen, klirren: zars braikšķē̦dams pārlūza Dok. A. visas rūtis braikšķēja Degl. le̦dus plīsdams braikš Plūd.
Avots: ME I, 322
Avots: ME I, 322
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'braikšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'braikšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nobraikšķēt
nùobraĩkš(ķ)êt, intr., eine kurze Zeit laut krachen, knattern: visas rūtes nuobraikšķēja Degl. viņš rāva, ka drēbes gabals vai nuobraikšķē De̦glavs Rīga I, 14. duobīgi nuobraikšēdama sagāzās telts Vēr. II, 351.
Avots: ME II, 764
Avots: ME II, 764