Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'blese' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'blese' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
blese
‡ II blese,
1) "ein grosses, breit gebautes Weib"
Morizberg;
2) "liela pē̦dä Morizberg.
Avots: EH I, 228
1) "ein grosses, breit gebautes Weib"
Morizberg;
2) "liela pē̦dä Morizberg.
Avots: EH I, 228
Šķirkļa skaidrojumā (27)
atkalbēt
balts
bal̃ts (li. báltas),
1) weiss:
baltais ābuoliņš, der Weissklee (Trifolium repens). Baltā jūŗa, das Baltische Meer. baltie braki od. ziedi, weisser Fluss. vēl mute balta ar mātes pienu BW. 16317. vēl jau tev balts aiz lūpas, du bist noch ein Milchbart. balti mati, weisses, blondes Haar, aber auch greises H. (= sirmi): mati balti kā ābeļu ziedi Aps. II, 46. baltā svētdiena, "weisser"Sonntag, der erste nach Ostern. balts drīz nuovazājas. kur me̦lnas namdurvis, tur baltas meitas! ne balts ne me̦lns, ne ce̦pts ne vārīts. nesacīja ne balta, ne melna. viņam nuoskrēja balts gar acīm, es ihm grün und blau vor den Augen. baltām acīm glūnēt, skatīties, mit grimmigen Blicken lauern, sehen, sodass das Weisse des Auges zu sehen ist: ar baltām acīm mēs drāzāmies tālāk Vēr. II, 72. baltu vien spļauj, er ist in grösster, schäumender Wut. viņš vai baltu spļāva MWM. VII, 884. baltais, Gott: atsacīties nuo baltā un palikt visu mūžu pie me̦lnā (beim Teufel) Etn. I, 107. baltie, die Weissen, d. h. Menschen kaukasischer Rasse. Vergleiche: balts kā drēbe, kā vilnas ē̦rkulis, kā kauls, kā piena puika, kā jūras putns, kā sniegs, kā muižnieks od. vācietis: nu bij balta kā muižniece (Var.: vāciete) BW. 13297, 7. sniega baltas villainītes 18516. Ironisch: balts kā speltes iekšpuse;
2) weiss, sauber, rein:
apvilkt baltu kreklu. nuomazgāt baltu muti. balta gāju sienu kastu, balta ganu pavadītu Ltd. 1223;
3) rein, frei von fremd artiger Beimischung, lauter, bloss:
tīri balti me̦li, lauter Lüge; skriet par baltu velti, ganz umsonst; un tīri kā par baltu brīnumu bija gadījies Aps. VII, 4;
4) hell, heiter, wolkenlos:
vakar bija balta diena BW. 2691. saulīt(e) balta te̦cē̦dama Ltd. 1939; saulīt(e) balta nuoiedama BW. 4384; šai baltā saulītē, in dieser Welt 12798; 27565. Fig.: baltas dienas, von Unglück nicht getrübte, glückliche Tage. vēl šuo baltu dienu, noch heutigen Tages; līdz šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag; cauru, baltu dienu, nakti strādāt, den ganzen Tag, die ganze Nacht arbeiten AP.; cauru baltu gabalu brēkt, ohne Aufhören schreien Mag. III, 1, 108, U.;
5) lieb, gut, wert
[änlich gebraucht man auch li. báltas und bulg. u. russ. бѣлъ, s. Lit. Mitt. III, 515]: ai baltā māmuliņa! mani balti bāleliņni aiz kalniņa klausījās BW. 463. vai, māsiņa, mīļa, balta. pasaulīte mīļa, balta; ai, saulīte, mīļa, balta Ar. 221;
6) blank,
a) vom Silbergelde:
neduošu pūriņu bez balta dāldeŗa BW. 16657. tē̦vs man deva baltu naudu 12392. sudraba rubuļi saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;
b) (vom Metall überhaupt) hell, glänzend, blank:
baltus piešus Ltd. 2372; balts zuobe̦ns, blankes, gezücktes Schwert;
7) blass, falb:
jau bē̦rziem baltas lapas BW. 14137; nuo kāpuostiem baltās lapas lasīt, die falben, verwelkten Blätter vom Kohl ablesen Etn. VI, 75; balta gaisma aust BW. 816;
8) weissglühend:
balta dzelzs, glühendes Eisen; nuodedzināt dzelzi baltu; auch: balts ķieģelis, ein eben nur rötlicher Ziegel U.;
9) weiss zufolge der Menge, der Fülle, reichlich:
baltas asaras raudāt, helle Tränen weinen. tam baltas asaras aumaļām plūda Laut. balts ūdens vien nāk zemē, es kommt ganz weiss vom Himmel herab, es regnet in Strömen. [Altes Verbaladjektiv zu *balt; vgl. bāls.]
Kļūdu labojums:
7): 14137 = 14137 1
Avots: ME I, 258
1) weiss:
baltais ābuoliņš, der Weissklee (Trifolium repens). Baltā jūŗa, das Baltische Meer. baltie braki od. ziedi, weisser Fluss. vēl mute balta ar mātes pienu BW. 16317. vēl jau tev balts aiz lūpas, du bist noch ein Milchbart. balti mati, weisses, blondes Haar, aber auch greises H. (= sirmi): mati balti kā ābeļu ziedi Aps. II, 46. baltā svētdiena, "weisser"Sonntag, der erste nach Ostern. balts drīz nuovazājas. kur me̦lnas namdurvis, tur baltas meitas! ne balts ne me̦lns, ne ce̦pts ne vārīts. nesacīja ne balta, ne melna. viņam nuoskrēja balts gar acīm, es ihm grün und blau vor den Augen. baltām acīm glūnēt, skatīties, mit grimmigen Blicken lauern, sehen, sodass das Weisse des Auges zu sehen ist: ar baltām acīm mēs drāzāmies tālāk Vēr. II, 72. baltu vien spļauj, er ist in grösster, schäumender Wut. viņš vai baltu spļāva MWM. VII, 884. baltais, Gott: atsacīties nuo baltā un palikt visu mūžu pie me̦lnā (beim Teufel) Etn. I, 107. baltie, die Weissen, d. h. Menschen kaukasischer Rasse. Vergleiche: balts kā drēbe, kā vilnas ē̦rkulis, kā kauls, kā piena puika, kā jūras putns, kā sniegs, kā muižnieks od. vācietis: nu bij balta kā muižniece (Var.: vāciete) BW. 13297, 7. sniega baltas villainītes 18516. Ironisch: balts kā speltes iekšpuse;
2) weiss, sauber, rein:
apvilkt baltu kreklu. nuomazgāt baltu muti. balta gāju sienu kastu, balta ganu pavadītu Ltd. 1223;
3) rein, frei von fremd artiger Beimischung, lauter, bloss:
tīri balti me̦li, lauter Lüge; skriet par baltu velti, ganz umsonst; un tīri kā par baltu brīnumu bija gadījies Aps. VII, 4;
4) hell, heiter, wolkenlos:
vakar bija balta diena BW. 2691. saulīt(e) balta te̦cē̦dama Ltd. 1939; saulīt(e) balta nuoiedama BW. 4384; šai baltā saulītē, in dieser Welt 12798; 27565. Fig.: baltas dienas, von Unglück nicht getrübte, glückliche Tage. vēl šuo baltu dienu, noch heutigen Tages; līdz šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag; cauru, baltu dienu, nakti strādāt, den ganzen Tag, die ganze Nacht arbeiten AP.; cauru baltu gabalu brēkt, ohne Aufhören schreien Mag. III, 1, 108, U.;
5) lieb, gut, wert
[änlich gebraucht man auch li. báltas und bulg. u. russ. бѣлъ, s. Lit. Mitt. III, 515]: ai baltā māmuliņa! mani balti bāleliņni aiz kalniņa klausījās BW. 463. vai, māsiņa, mīļa, balta. pasaulīte mīļa, balta; ai, saulīte, mīļa, balta Ar. 221;
6) blank,
a) vom Silbergelde:
neduošu pūriņu bez balta dāldeŗa BW. 16657. tē̦vs man deva baltu naudu 12392. sudraba rubuļi saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;
b) (vom Metall überhaupt) hell, glänzend, blank:
baltus piešus Ltd. 2372; balts zuobe̦ns, blankes, gezücktes Schwert;
7) blass, falb:
jau bē̦rziem baltas lapas BW. 14137; nuo kāpuostiem baltās lapas lasīt, die falben, verwelkten Blätter vom Kohl ablesen Etn. VI, 75; balta gaisma aust BW. 816;
8) weissglühend:
balta dzelzs, glühendes Eisen; nuodedzināt dzelzi baltu; auch: balts ķieģelis, ein eben nur rötlicher Ziegel U.;
9) weiss zufolge der Menge, der Fülle, reichlich:
baltas asaras raudāt, helle Tränen weinen. tam baltas asaras aumaļām plūda Laut. balts ūdens vien nāk zemē, es kommt ganz weiss vom Himmel herab, es regnet in Strömen. [Altes Verbaladjektiv zu *balt; vgl. bāls.]
Kļūdu labojums:
7): 14137 = 14137 1
Avots: ME I, 258
blesis
blesis, ein Pferd, das eine Blässe hat Lutringen, [Nigr., Ronneb.]: blesi, manu kumeliņu BW. 20017, 1. Beruht auf blese LP. VI, 327 (kumeļam blese pierē) aus mnd. blesse "der weisse Nasen- od. Stirnfleck, namentlich an Pferden und Rinden" ]. Anderswo sei blesis [für blezis?] ein fauler Schlingel [?].
Avots: ME I, 314
Avots: ME I, 314
božnieks
‡ buožnieks, der Imker, der cinen Bienenbaum kappt, s. Blese Latv. pers. v. un uzv. stud. 164.
Avots: EH I, 259
Avots: EH I, 259
cints
darināt
darinât,
1) eine gewohnheitsmässige Tätigkeit ausüben, machen, bereiten, verschiedene Arten des Machens bezeichnend:
darinat alu, sieru, auklas, dziesmas, dzīŗas, kāzas, pūru, cimdus, zeķes (stricken), [raibītes BW. 7434; sedzenītes 7457 var.], sagšas, vilnaines, vaiņagu, laivu; valuodas darināt, bösen Leumund verbreiten; [mēli d., Unsinn schwatzen Wessen]; vārdus d., Worte bilden; dzijas d., Garn färben; linus d., Flachs in Ordnung bringen, zurecht legen U.; šūnas d., Zellen bilden; rikšiem od. rikšus dari nāt, traben BW. 21248. bērītis rikšus darināja BW. 18400 od. kājas vien darināja 1711. darbs meistaru darina. tai galva darināta pēc meitas, sie hat die Haartracht, Frisur eines Mädchens Janš. tē̦va zemi valdīdama vēl lielāku darināšu BW. 16581, 3;
2) bilden, ansetzen, hervorbringen:
uozuolam bieza miza, lē̦ni lapas darināja BW. 12192. ceļa malas ābuoliņ, kam ziediņu nedarini? 2846;
3) kuoku darināt, einen Baum beputzen, die Äste eines Baumes bekappen, abhacken:
priedei, liepai, līkstei zarus d. od. darināt priedi; (nuo)darināt kāpuostus, die losen Blätter des Kohles ablesen; cirvi darināt, gew. pa-, uzd., das Beil schärfen, schleifen Wolm.;
4) schmücken, putzen:
kalpiņš savu līgaviņu kâ puķīti darināja Ltd. 1839. daiļa gāja tā meitiņa, kuo māmiņa darināja BW. 5727. darin daiļi, māmulīte, savas divas zeltenītes BW. 14077, 2;
5) kastrieren:
ērzeli, kuili Dond., Kand., Gold.;
6) singen:
lakstīgala darināja BW. piel. 2697, 4. Refl. -tiês, sich schmücken, putzen: puškuojies, darinies, jauna puiša līgaviņa 17104. diže̦n(u) sevi darinuos 8371. Subst. darinājums, das Gemachte, Produkt, Erzeugnis: šī gle̦zna ir īsts mākslas darinājums. daba nav mūsu darinājums.
Kļūdu labojums:
vēl lielāku darināšu = (pūru) vēl lielāku darināšu
darin daiļi = darin[i] daiļi
Avots: ME I, 440
1) eine gewohnheitsmässige Tätigkeit ausüben, machen, bereiten, verschiedene Arten des Machens bezeichnend:
darinat alu, sieru, auklas, dziesmas, dzīŗas, kāzas, pūru, cimdus, zeķes (stricken), [raibītes BW. 7434; sedzenītes 7457 var.], sagšas, vilnaines, vaiņagu, laivu; valuodas darināt, bösen Leumund verbreiten; [mēli d., Unsinn schwatzen Wessen]; vārdus d., Worte bilden; dzijas d., Garn färben; linus d., Flachs in Ordnung bringen, zurecht legen U.; šūnas d., Zellen bilden; rikšiem od. rikšus dari nāt, traben BW. 21248. bērītis rikšus darināja BW. 18400 od. kājas vien darināja 1711. darbs meistaru darina. tai galva darināta pēc meitas, sie hat die Haartracht, Frisur eines Mädchens Janš. tē̦va zemi valdīdama vēl lielāku darināšu BW. 16581, 3;
2) bilden, ansetzen, hervorbringen:
uozuolam bieza miza, lē̦ni lapas darināja BW. 12192. ceļa malas ābuoliņ, kam ziediņu nedarini? 2846;
3) kuoku darināt, einen Baum beputzen, die Äste eines Baumes bekappen, abhacken:
priedei, liepai, līkstei zarus d. od. darināt priedi; (nuo)darināt kāpuostus, die losen Blätter des Kohles ablesen; cirvi darināt, gew. pa-, uzd., das Beil schärfen, schleifen Wolm.;
4) schmücken, putzen:
kalpiņš savu līgaviņu kâ puķīti darināja Ltd. 1839. daiļa gāja tā meitiņa, kuo māmiņa darināja BW. 5727. darin daiļi, māmulīte, savas divas zeltenītes BW. 14077, 2;
5) kastrieren:
ērzeli, kuili Dond., Kand., Gold.;
6) singen:
lakstīgala darināja BW. piel. 2697, 4. Refl. -tiês, sich schmücken, putzen: puškuojies, darinies, jauna puiša līgaviņa 17104. diže̦n(u) sevi darinuos 8371. Subst. darinājums, das Gemachte, Produkt, Erzeugnis: šī gle̦zna ir īsts mākslas darinājums. daba nav mūsu darinājums.
Kļūdu labojums:
vēl lielāku darināšu = (pūru) vēl lielāku darināšu
darin daiļi = darin[i] daiļi
Avots: ME I, 440
gāle
gribža
izogot
izsēņot
latvietis
latvietis: latviešu (= zemnieku, zemkuopju) darbi Stenden. Das Deminutiv latviesīši Tdz. 52877 ist wohl auf Grund des nom. pl. latvieši gebildet, wie auch latvīsis Lng. "ein Lette" für *latvītis eingetreten ist, s. Blese Langija vārdnlca 510.
Avots: EH I, 722
Avots: EH I, 722
meldavs
‡ me̦ldavs, das Wetterleuchten Fehteln n. Blese Latv. pers. v. I, 209, A. Schwanb. Zu apr. mealde "Blitz".
Avots: EH I, 797
Avots: EH I, 797
nokalbīt
nolasīt
nùolasît, tr.,
1) ablesen, absuchen:
visas uogas mežā nuolasītas. tārpi jānuolasa nuo kāpuostiem. gan es tavus sirmus matus pa vienam nuolasīšu BW. 23354. vilki nuolasa kumeļus un jērus Dünsb.;
2) das Lesen einer Schrift beendigen, ablesen:
kad dzejnieks savas dzejas nuolasīja... Vēr. II, 732. jaunais mācītājs nemē̦dz savus sprediķus nuolasīt, bet runā nuo galvas;
3) aussuchen:
drukāti kâ nuolasīti LP. VI, 864. [Refl. - tiês,
1) zur Genüge lesen:
stāsts tik skaists, ka nevarēju nuolasīties vien Ruj. u. a.; visu dienu nuolasījuos sē̦ņu;
2) sich (verstohlen) entfernen:
n. pie malas Drosth.]
Avots: ME II, 808
1) ablesen, absuchen:
visas uogas mežā nuolasītas. tārpi jānuolasa nuo kāpuostiem. gan es tavus sirmus matus pa vienam nuolasīšu BW. 23354. vilki nuolasa kumeļus un jērus Dünsb.;
2) das Lesen einer Schrift beendigen, ablesen:
kad dzejnieks savas dzejas nuolasīja... Vēr. II, 732. jaunais mācītājs nemē̦dz savus sprediķus nuolasīt, bet runā nuo galvas;
3) aussuchen:
drukāti kâ nuolasīti LP. VI, 864. [Refl. - tiês,
1) zur Genüge lesen:
stāsts tik skaists, ka nevarēju nuolasīties vien Ruj. u. a.; visu dienu nuolasījuos sē̦ņu;
2) sich (verstohlen) entfernen:
n. pie malas Drosth.]
Avots: ME II, 808
noogot
nùouôguôt,
1) (alle Beeren) ablesen:
n. visas uogas;
2) lesend (Beeren) berauben (der Beeren):
šis mežs jau nuouoguots, in diesem Wald sind alle Beeren schon abgelesen;
3) (auch reflexiv) eine Zeitlang Beeren lesen:
nuouoguot(ies) visu dienu.]
Avots: ME II, 880
1) (alle Beeren) ablesen:
n. visas uogas;
2) lesend (Beeren) berauben (der Beeren):
šis mežs jau nuouoguots, in diesem Wald sind alle Beeren schon abgelesen;
3) (auch reflexiv) eine Zeitlang Beeren lesen:
nuouoguot(ies) visu dienu.]
Avots: ME II, 880
noutīt
‡ nùoutît,
1) ablausen
Mesoten u. a.;
2) etwas Winziges (z. B. Beeren) ablesen od. (schlecht gewachsenes Getreide) abmähen:
n. uogas C., Ermes, Trik. n. sīku labību Serbig. Refl. -tiês,
1) sich ablausen
Mesoten;
2) eine gewisse Zeit hindurch trödeln
Ermes: viņš tīrumā nuoutījās vien.
Avots: EH II, 103
1) ablausen
Mesoten u. a.;
2) etwas Winziges (z. B. Beeren) ablesen od. (schlecht gewachsenes Getreide) abmähen:
n. uogas C., Ermes, Trik. n. sīku labību Serbig. Refl. -tiês,
1) sich ablausen
Mesoten;
2) eine gewisse Zeit hindurch trödeln
Ermes: viņš tīrumā nuoutījās vien.
Avots: EH II, 103
pampis
pausis
‡ paûsis 2 Gr.-Essern n. Blese Latv. pers. v. un uzv. stud. I, 226, ein Schimpfname.
Avots: EH II, 185
Avots: EH II, 185
pieva
‡ pieva (li. pieva), die Wiese: lȩ̄zȩnuos krastus aizjȩm ganīklas, zȩmas pļavas (pievas) un tīrumi J. Delle Venta un Abava 67. Dazu die Ortsnamen Piêsargi 2 (od. Pļavsargi) Lvv. II, 150, Pievas puors Plvv. I, 28, Lielas piẽvas 290, Pievdanga Blese Latv. pers. v. I, XI, Mildepewe Kiparsky Kurenfrage 127. Zu gr. (dor.) ποία # "Rasenplatz".
Avots: EH II, 278
Avots: EH II, 278
pleska
rēdas
rē̦das ļaudis: zur Etymologie eine Vermutung bei E. Blese IMM. 1938 II, 81 ("aus r. ряда, Vertrag").
Avots: EH II, 368
Avots: EH II, 368
rēdiņi
slaumi
slàumi: mit àu auch N.-Peb.; slaumus saslauka vienā kaktiņā AP. Hierher gehört wohl (s. Augstkalns FBR. XI, 97) auch der Personenname Schlaveis (bei Blese Latv. pers. v. 92), wenn er auf einem *Slavējs (= li. šlavė̃jas) beruht, vgl. den Familiennamen Slaucītājs.
Avots: EH II, 521
Avots: EH II, 521
steņģele
taure
tàure (li. taurė̃, acc. taũrę Tiž. II, 475, hölzerner Becher; Schröpfkopf) Arrasch, Drosth., Neuenb., Serbigal, Wolm., (mit aũ) AP., Jürg., (mit àu 2) Adl., Golg., Kl., Lös., Ogershof, Prl., Saikava, Sessw., (mit aû) Gr.-Buschhof, Kr., Nerft, Preili, (mit aû 2 ) Bershof, Ruj., Salis, Stenden, ein Jagdhorn, Hlrterihotri (Abbild. bei Bielenstein Holzb. 723), Waldhorn U., Jürg.: kaŗa taure Stāsts Kriev. 7. tāšu taure Libek Pūķis 25. taures (Blasinstrumente) nuo alkšņa mizas Vēr. v, J, 1904, S. 649. vienā taurē pūst RKr. VI, sak. v. 892, einerlei gesinnt sein. taures pūst Kra. Vīt. 124. tauri vaļā laist (ironisch) U., anfangen zu weinen. bada taure U., der Wiedehopf. dūmu taure (so zu lesen ist wohl auch der Name Dumetouwer bei Blese Latv. pers. v. I, 174) "?": istaba kâ dūmu taûre Gr.-Buschhof. dē̦lu māte, dūmu taure BW. 25273 (ähnlich 4274); vgl. tauris. Urspr. wohl das Horn eines Stiers oder Auerochsen. Nebst tauriņš und den Ortsnamen Tàurupe, Taurkalne u. a. zu li. taũras "Büffel, Auerochse", apr. tauris "Wisent", sloven. tûr "Auerochse", gr. ταῦρος, lat. taurus "Stier" u. a., s. Trautmann Wrtb. 315, Būga Изв. XVII, 1, 40 ff., Uhlenbeck got. Wrtb. 141, Thomsen Beröringer 228 f. und 230, Walde Wrtb. 2 764 f., Boisacq Dict. 945, Ipsen Stand u. Aufg. d. Sprachw. 227 f.
Avots: ME IV, 139
Avots: ME IV, 139
vainīgs
vaĩnîgs (li. vainingas "schuldig" Lit. Mitt. I, 392),
1) schuldig:
Sprw. kas vainīgs, tas bailīgs Br. sak. v. 1318; Etn. IV, 120. tiesas kungi atzina viņus par vainīgiem Dīcm. pas. v. I, 43;
2) schuldig (von einem Schuldner gesagt)
Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
3) es vainīgs dzert "ich muss trinken"
(nach r. я должен пить) Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
4) gebrechlich
U., (etwas) krank Nieder-Kurl. n. Blese Latv. pers. v. I, 126, Ladenhof, Nabben, Salis, Sussikas: kājas tādas vainīgas Nabben n. FBR. XI, 73. sēdi, lai vainīgā kāja nesāp! Janš. Līgava I, 105. galvā vainīgs Sussikas, etwas gestört, nicht ganz normal. vainīguo vietu (die kranke Stelle) sasmērē ar... eļļu Etn. II, 162. vaŗš... nuoejuot līdz vainīgai vietai un tuo sadziedējuot III, 6. - Subst. vaĩnîgums MWM. VI, 194, die Schuldigkeit.
Avots: ME IV, 440
1) schuldig:
Sprw. kas vainīgs, tas bailīgs Br. sak. v. 1318; Etn. IV, 120. tiesas kungi atzina viņus par vainīgiem Dīcm. pas. v. I, 43;
2) schuldig (von einem Schuldner gesagt)
Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
3) es vainīgs dzert "ich muss trinken"
(nach r. я должен пить) Eversmuiža n. FBR. VI, 44;
4) gebrechlich
U., (etwas) krank Nieder-Kurl. n. Blese Latv. pers. v. I, 126, Ladenhof, Nabben, Salis, Sussikas: kājas tādas vainīgas Nabben n. FBR. XI, 73. sēdi, lai vainīgā kāja nesāp! Janš. Līgava I, 105. galvā vainīgs Sussikas, etwas gestört, nicht ganz normal. vainīguo vietu (die kranke Stelle) sasmērē ar... eļļu Etn. II, 162. vaŗš... nuoejuot līdz vainīgai vietai un tuo sadziedējuot III, 6. - Subst. vaĩnîgums MWM. VI, 194, die Schuldigkeit.
Avots: ME IV, 440