II birzums, Dem. 
birzumiņš birzieniņš, biržumiņš,1)  die Furche: ik birzuma galiņā dusin savu kumeliņu Rutz.;
2)  Saatfurche: nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt gaŗu birzumiņu Etn. III, 87. 
jūgsim labus kumeliņus, dzīsim gaŗus birzumiņus BW. 2604;
3)  der einem Pflüger zugeteilte, zu pflügende Strich A. X, 2, 536; [  
"was im Laufe eines "cêliens"  aufgepflügt ist" Werssen];
4)  der Strich zwischen den Saatfurchen: sēj dieviņ manu tiesu, sēj jel vienu birzumiņu;5)  ein Stück Feldweges, Stadium: kas 240 birzumu tāļumā nuo turienes bija II Mak. 12 9; 
[nuomirsi... uz ceļu, vienu zemes birzumu nuo Ievratas Glück I Mos. 48, 7; 
viņs nuo tā kādu zemes birzumu (in der neusten Auflage dafür: 
kādu ceļa gabalu) bij nuogājis II Kön. 5, 20.  
Als ein Feldmass: desmits vīnadārza birzumi Jes. 5, 10. 
[Zur Wurzel von birze  "Furche" und wohl von einer Verbalwurzel birz- abgeleitet].Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist):birzieniņš, biržumiņš,
piemērs "nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87"jāpārvieto 1) nozīmes nodalījumā. - Das Beispiel"nuo kumeļa pavaicāju, vai dzīt garu birzumiņu Etn.III,87" ist unter 1) zu versetzen.
2604 = 28017
Avots: ME I, 
300