aizbakstīt
àizbakstît: ‡ Refl. -tiês, = ‡ àizbadîtiês 3: (caurumi pastalai) aizbakstījās par tuvu pie malas C.
Avots: EH I, 7
Avots: EH I, 7
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'bakstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'bakstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)
aizbakstīt
apbakstīt
apbakstît, ‡
2) ringsum einstecken
Dunika, Kal. u. a.: a. mietiņus apkārt duobei; ‡
3) a. gultas se̦gu Dunika, Kal., u. a., die Bettdecke ringsum (das Kopfende ausgenommen!) zwischen den Pfühl und den Bettrand stecken und da feststopfen.
Avots: EH I, 73
2) ringsum einstecken
Dunika, Kal. u. a.: a. mietiņus apkārt duobei; ‡
3) a. gultas se̦gu Dunika, Kal., u. a., die Bettdecke ringsum (das Kopfende ausgenommen!) zwischen den Pfühl und den Bettrand stecken und da feststopfen.
Avots: EH I, 73
apbakstīt
atbakstīt
atbakstît (auch Stenden), ‡ Refl. -tiês,
1) = ‡ atbadîtiês 1;
2) bis zum eigenen Überdruss
bakstīt Lemsal: kurpnieks atbakstījies, visu dienu bakstīdams zuoles ar īle̦nu.
Avots: EH I, 134
1) = ‡ atbadîtiês 1;
2) bis zum eigenen Überdruss
bakstīt Lemsal: kurpnieks atbakstījies, visu dienu bakstīdams zuoles ar īle̦nu.
Avots: EH I, 134
atbakstīt
bakstīt
bakstīt
bakstît, -u, -īju zu li. bak(s)terėti oder baksėti "leicht stossen", bakstýtis "толкаться" u. a.; [s. Leskien IF. XIII, 184 und E. Fraenkel IF. XL, 98]), tr., freqn., wiederholt stechen, stossen, stochen: zuobus; zuobu bakstāmais, der Zahnstocher. Refl. -tiês,
1) einander wiederholt siechen, stossen:
pieci pliki bakstījās Tr. II, 476 (badās Bl. 16);
2) tändeln, säumen:
kuo tu pie sienu kaudzes piestājies baksties un neņem krietnas dakšas; viņš tur bakstās starpā, er drängt, mischt sich ein U.
Avots: ME I, 252
1) einander wiederholt siechen, stossen:
pieci pliki bakstījās Tr. II, 476 (badās Bl. 16);
2) tändeln, säumen:
kuo tu pie sienu kaudzes piestājies baksties un neņem krietnas dakšas; viņš tur bakstās starpā, er drängt, mischt sich ein U.
Avots: ME I, 252
iebakstīt
izbakstīt
izbakstît, ‡ Refl. -tiês; zur Genüge stochern: izbakstījās ilgu laiku, bet ne˙kā neatrada.
Avots: EH I, 433
Avots: EH I, 433
izbakstīt
izbakstît, tr.,
1) ausstechen:
acis;
2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;
3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;
4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.
Avots: ME I, 715
1) ausstechen:
acis;
2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;
3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;
4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.
Avots: ME I, 715
nobakstīt
nùobakstît,
2): auch Salis; durchstochern:
nuobakstījis (sc.: ar iesmu) tuo vietu nuo vienas vietas Pas. XV, 32. Refl. -tiês: sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben Dunika.
Avots: EH II, 31
2): auch Salis; durchstochern:
nuobakstījis (sc.: ar iesmu) tuo vietu nuo vienas vietas Pas. XV, 32. Refl. -tiês: sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben Dunika.
Avots: EH II, 31
nobakstīt
nùobakstît, tr.,
1) voll -, verstopfen (in grossem Umfang):
sienas nuobakstīju ar sūnām;
[2) n. pastalas, die
pastalas mit den Schnurlöchern versehen Jürg. - Refl. - tiês "sich herumklopfen" Erwahlen n. Mag. III, 1. 117].
Avots: ME II, 759
1) voll -, verstopfen (in grossem Umfang):
sienas nuobakstīju ar sūnām;
[2) n. pastalas, die
pastalas mit den Schnurlöchern versehen Jürg. - Refl. - tiês "sich herumklopfen" Erwahlen n. Mag. III, 1. 117].
Avots: ME II, 759
pabakstīt
pabakstît: kad es ēd[u] palaun(a]dziņ[u], tad (sc.: dē̦lu māte) sav[a]s ac[i]s pabakstīja ("?") Tdz. 46621.
Avots: EH II, 119
Avots: EH II, 119
pabakstīt
pabakstît, tr., intr., ein wenig stochern: viņš drusku pabakstīja pa pīpi Blaum. [Refl. -tiês,
1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;
2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;
3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]
Avots: ME III, 5, 6
1) ein wenig (zum Zeitvertreib) stechen, stochern:
p. pastalas Drosth.;
2) einander ein wenig stossen:
zē̦ni savā starpā drusku pabakstījās Bauske;
3) ein wenig tändeln:
es šuodien pā māju tâ˙pat pabakstījuos, bet ne˙kā liela nepadarīju Salis, Nitau, Wolmarshof. zē̦ns gar žagaru čupu pabakstijās, bet ne˙kā daudz nesacirta Nigr.]
Avots: ME III, 5, 6
pārbakstīt
pārbakstīt
pãrbakstît,
1) durchstochern, stochernd durchlöchern:
ar dakšiņu galiem pārbakstīt galdautu;
2) noch einmal
bakstît: p. se̦ru rijā, lai labāki kālst.]
Avots: ME III, 150
1) durchstochern, stochernd durchlöchern:
ar dakšiņu galiem pārbakstīt galdautu;
2) noch einmal
bakstît: p. se̦ru rijā, lai labāki kālst.]
Avots: ME III, 150
piebakstīt
pìebakstît,
1) anstossen, anrühren:
sulainis tam piebakstīja: "ceļaties augšā!" MWM. VIII, 207;
2) anspornen
LKVv.;
3) vollstopfen.
Avots: ME III, 237
1) anstossen, anrühren:
sulainis tam piebakstīja: "ceļaties augšā!" MWM. VIII, 207;
2) anspornen
LKVv.;
3) vollstopfen.
Avots: ME III, 237
sabakstīt
sabakstît: galvas s., die Köpfe wie die Böcke zusammenstoßen Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 395
Avots: EH II, 395
sabakstīt
sabakstît, tr., heftig stossen, zerstossen, zerstechen. Refl.- tiês, sich zerstossen, zerstechen: ar pirtssluotu ne˙maz pērties, - vis˙caur gan˙drīz sabakstījies LP. IV, 216.
Avots: ME III, 591
Avots: ME III, 591
uzbakstīt
uzbakstît,
2): uzbakstījis naudas puodu Pas. XV, 32 (ähnlich A. Upītis Sm. lapa 156).
Avots: EH II, 717
2): uzbakstījis naudas puodu Pas. XV, 32 (ähnlich A. Upītis Sm. lapa 156).
Avots: EH II, 717
uzbakstīt
uzbakstît,
1) stochernd an die Oberfläche befordern;
2) stochernd finden:
ruobežsargi uzbakstīja spirtu.
Avots: ME IV, 316
1) stochernd an die Oberfläche befordern;
2) stochernd finden:
ruobežsargi uzbakstīja spirtu.
Avots: ME IV, 316
Šķirkļa skaidrojumā (14)
apdarīt
apdarît (li. apdarýti), tr.,
1) um etw. etw. machen:
es jums gribu palīdzēt ruozēm dārzu apdarīt BW. p. 296. apdarīju rudzu de̦su visapkārt galda galu BW. 19190; apdarīt pastalas = apbadīt, apbakstīt Stürzenh.;
2) einfriedigen, einfassen, ringsum einen Zaun ziehen:
caunītēm, lapsiņām es apdaru apluociņu BW. 30531;
3) zu machen beenden, beenden (in grossem Umfange):
viņa iziet apdarīt vakara darbu Aps.; būs visi darbi apdarīti Apsk. Refl. -tiês,
1) für sich etw. machen, beenden:
viņš teica, lai Juris beidz darbu un apdarās sev, kas vajadzīgs Vēr. II, 196;
2) sich bemachen, besudeln:
bē̦rns apdarījies;
3) verbrechen, sich versündigen:
kuo tie nabadziņi apdarījušies? A. XX, 550.
Avots: ME I, 80
1) um etw. etw. machen:
es jums gribu palīdzēt ruozēm dārzu apdarīt BW. p. 296. apdarīju rudzu de̦su visapkārt galda galu BW. 19190; apdarīt pastalas = apbadīt, apbakstīt Stürzenh.;
2) einfriedigen, einfassen, ringsum einen Zaun ziehen:
caunītēm, lapsiņām es apdaru apluociņu BW. 30531;
3) zu machen beenden, beenden (in grossem Umfange):
viņa iziet apdarīt vakara darbu Aps.; būs visi darbi apdarīti Apsk. Refl. -tiês,
1) für sich etw. machen, beenden:
viņš teica, lai Juris beidz darbu un apdarās sev, kas vajadzīgs Vēr. II, 196;
2) sich bemachen, besudeln:
bē̦rns apdarījies;
3) verbrechen, sich versündigen:
kuo tie nabadziņi apdarījušies? A. XX, 550.
Avots: ME I, 80
baklis
baklis "zvejnieku tīklu karamais"; baklīši"tīklu žāvējamie irbiņi" Zehrxten Zu le. bakstīt und li. baksnóti "тыкать"?]
Avots: ME I, 252
Avots: ME I, 252
baktaļa
baktaļa, Streit, Zank: kas tad nu liels nuoticis? kruogā drusku sabaktaļējušies; pāries skurbums, gan baktaļas aizmirsīs Annenhof (Kurl.); wohl aus d. Bagatelle. [Dazu stimmt nicht die Bedeutung; eher zu bakstīt und zur li. Interjektion bàkt, die einen schnellen, unerwarteten Schlag bezeichnet, wovon auch li. bakterėti "клюнуть".]
Avots: ME I, 253
Avots: ME I, 253
čokāt
čokât,
1): auch Lemsal, Seycrshof; ‡
2) "nicināt vārdiem" Seyershof. ‡ Refl. -tiês "durties, bakstīties" Seyershof.
Avots: EH I, 293
1): auch Lemsal, Seycrshof; ‡
2) "nicināt vārdiem" Seyershof. ‡ Refl. -tiês "durties, bakstīties" Seyershof.
Avots: EH I, 293
čukstīt
II čukstît Lems., Ruj., Allend. n. U., = bakstīt; "von den ersten Schreibversuchen der Kindern wird es auch gesagt" U.
Kļūdu labojums:
Kindern = Kinder
Avots: ME I, 419
Kļūdu labojums:
Kindern = Kinder
Avots: ME I, 419
izbadīt
izbadît [li. išbadýti], tr.,
1) ausstechen:
kad man kniepadata, es tai acis izbadītu (Var.: izbakstītu) BW. 21239;
2) ausstochen:
vēl neesi nuolauzis mežā zariņu, ar kuo pīpi izbadīt A. XX, 721. izbadīt pastalai uosas, rijā se̦ru;
3) stechend, stochernd durchwühlen, durchsuchen:
izbadījuši ar dzelzs pīķiem LP. VI, 217. [Refl. -tiês, zur Genüge badît.]
Avots: ME I, 714
1) ausstechen:
kad man kniepadata, es tai acis izbadītu (Var.: izbakstītu) BW. 21239;
2) ausstochen:
vēl neesi nuolauzis mežā zariņu, ar kuo pīpi izbadīt A. XX, 721. izbadīt pastalai uosas, rijā se̦ru;
3) stechend, stochernd durchwühlen, durchsuchen:
izbadījuši ar dzelzs pīķiem LP. VI, 217. [Refl. -tiês, zur Genüge badît.]
Avots: ME I, 714
izdakāt
‡ izdakât,
1) "?": izdakā metienu ar zirgu un dakaini Janš. Me˛v. ļ. I, 19;
2) "izbakstīt 2" Schibbenhof: ienest kruķi un i. uogles, ka var (krāsni) slaucīt un maizi laist (krāsnī) iekšā! Smilten. i. piesalušu vai piebāztu trauku Schibbenhof.
Avots: EH I, 440
1) "?": izdakā metienu ar zirgu un dakaini Janš. Me˛v. ļ. I, 19;
2) "izbakstīt 2" Schibbenhof: ienest kruķi un i. uogles, ka var (krāsni) slaucīt un maizi laist (krāsnī) iekšā! Smilten. i. piesalušu vai piebāztu trauku Schibbenhof.
Avots: EH I, 440
pabidzīt
‡ pabidzît,
1) "pabakstīt" Smilt.: pabidzi jel viņu drusku!
2) = pastumt: p. kuo uz priekšu C., Heidenfeld, Lubn., Prl., Schwitten.
Avots: EH II, 120
1) "pabakstīt" Smilt.: pabidzi jel viņu drusku!
2) = pastumt: p. kuo uz priekšu C., Heidenfeld, Lubn., Prl., Schwitten.
Avots: EH II, 120
pašuve
pašuve,
1) das Futter, [der Rockstoss
A.-Schwanb.]: kurpei iekšpusē pašuve labu gabaliņu atlupuse nuost Duomas I, 10;
2) die Pastel
[Korwenhof], Mar., Lettin n. Etn. I, 122. pašuves bakstīt, die Löcher, Öhren an den Rändern der Pasteln durchstechen zur Einfädelung der Pastelschnüre Mar. n. RKr. XV, 129.
Avots: ME III, 117
1) das Futter, [der Rockstoss
A.-Schwanb.]: kurpei iekšpusē pašuve labu gabaliņu atlupuse nuost Duomas I, 10;
2) die Pastel
[Korwenhof], Mar., Lettin n. Etn. I, 122. pašuves bakstīt, die Löcher, Öhren an den Rändern der Pasteln durchstechen zur Einfädelung der Pastelschnüre Mar. n. RKr. XV, 129.
Avots: ME III, 117
secums
se̦cums, die Verästelung, Verzweigung U.; die Mistforke (se̦cumi Arrasch, Ermes) Bielenstein Holzb. 503; ein spiessförmiges Hölzchen (mit Hilfe dessen man Kinder das ABC lehrt) Lancmanis: se̦cumu skatās, zuobiņu bakstīt BW. 19331. Vgl. sacumi und se̦kums; das -c - wohl aus einer Form *sece resp. *sace (= li. šãkė "Forke").
Avots: ME III, 810, 811
Avots: ME III, 810, 811
skatīt
skatît, -u, -ĩju, tr., intr., schauen, aufmerksam betrachten U.; aufpassen: acs skatīja jaunu pasauli MWM. X, 450. saules gaismu vēl acu˙mirkli ilgāk skatīt Rainis. skatāt, ļaudis, re̦dzat, ļaudis, kâ māršini kājas iet! BW. 24174, 2. apkārt vien skatījām 13646, 15. līdz māmiņa suņus skata, man cimdiņi azuotē 15545, 4. Refl. -tiês (li. skatytis "die Augen umherwerfen" Geitler Lit. Stud. 108, Bezzenberger Lit. Forsch. 169), schauen, sich umsehn, zusehn, beachten U.: Sprw. skatās kâ zirgs pēc auzām. ze̦mu skatās, tāli re̦dz. skatās caur pieri kâ zaglis. neskaties vīru nuo ce̦pures! skaties abām acīm, klausies abām ausīm! nāve zuobuos neskatās. tec gaŗām, kumeliņ, neskaties (Var.: neraugies ) tai ciemā! BW. 14000 var. viņš skatījās kādu brītiņu svešniecē Kaudz. M. 12 f. kuo tas puisītis griestuos skatās? se̦cumu skatās (sieht sich nach einer Mistgabel um), zuobiņu bakstīt BW. 19331. skatīties ar platām acīm (Kaudz. M. 346) od. platām mutēm (LP. IV, 47), erstaunt sein, erstaunt, verblüfft hinschauen. mana sirds (uz) tuo ne˙maz neskatās, ich beachte das nicht U. tas skatās uz lepnību L., St. "er sieht so hochmütig aus". - Subst. skatîšana, das Schauen, Betrachten; skatîšanâs, das Schauen, Zusehn, Sichumsehn; skātĩjums,
a) das einmalige Geschauthaben;
b) was zu sehen ist, eine Szene
U., skatîtãjs, ein Gucker V., ein Zuschauer; skatîtãjiês, wer (zu)schaut, wer sich umsieht: skatitājies mirs tanī gadā LP. VII, 414. Reimwort zu matît. Umgebildet hieraus nach einer dem and. skawon, ahd. scouwōn "sehen, schauen" entsprechenden Form ?
Avots: ME III, 874, 875
a) das einmalige Geschauthaben;
b) was zu sehen ist, eine Szene
U., skatîtãjs, ein Gucker V., ein Zuschauer; skatîtãjiês, wer (zu)schaut, wer sich umsieht: skatitājies mirs tanī gadā LP. VII, 414. Reimwort zu matît. Umgebildet hieraus nach einer dem and. skawon, ahd. scouwōn "sehen, schauen" entsprechenden Form ?
Avots: ME III, 874, 875
studzināt
studzinât,
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME III, 1100, 1101
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME III, 1100, 1101
urdīt
ur̃dît C., -u oder -ĩju, -ĩju,
1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr 2 ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ 2 ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;
2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;
3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;
4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr 2 ) Golg.: kuo tu viņu urdī;
5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ 2 ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt 2 auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;
6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;
7) "jaukt, vandīt" (mit ùr 2 ) Birsgaln;
8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr 2 ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?
Avots: ME IV, 303
1) (bis zum Überdruss) antreiben
U., anpurren, anspornen, (mit ur̃) Arrasch, Jürg., PS., Smilten, Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adl., (mit ur̂) Adsel: citu urda, pats guļ Br. sak. v. 1302. puisis . . . tikai urda savējus, lai brauc pruom LP. VI, 302; jem. (mit acc.) keine Ruhe lassen Gr.-Buschh., Stürzenhof, (mit ur̃) Drosth., Salisb., Schujen, (mit ùr 2 ) Adl., Marzen, Ogershof, Saikava, Warkl., (mit ur̂) Adsel, (mit ur̂ 2 ) Pe̦nkule; "aiztikt" Saikava; bei der Arbeit abquälen, zuviel beschäftigend Erlaa; hetzen, aufwiegeln Burtn.: saime . . . iesāka Juri urdīt Druva II, 784;
2) wecken
N.-Bergfried, (mit ur̃) Dunika, PS., Salisb., Widdrisch, Wolmarshof, (mit ur̂ ) Adsel: urdīja augšā Toru Jansons Fauni v. klauni 44;
3) "urrr machen, womit der Schreier Abends auf der Weide das Signal gibt, heim zu laufen
(mit ur̃) Bl.;
4) schelten
Peb. n. U., grundlos schelten (mit ùr 2 ) Golg.: kuo tu viņu urdī;
5) sticheln, stochern
(bakstīt) Elger Dict. 142, (mit ur̂ 2 ) Segew. ("rakņāt"), (mit ur̃) Bauske ("rušināt"): kniebt un urdīt MWM. X, 808. ùrdīt 2 auguonu ar adatu Ogershof; (mit einem Stock etwas) bewegen Dunika;
6) rütteln
(mit ur̃ ) Salisb.;
7) "jaukt, vandīt" (mit ùr 2 ) Birsgaln;
8) (hinaus) treiben (mit
ur̃) Dunika, (mit ùr 2 ) Warkl.: u. kuo ārā nuo istabas, nuo grāvja. Refl. -tiês Schwanb., = rakņāties: viņš urdījās duomās A. XXI, 660. Subst. urdîtājs "kas urda": tu esi nelabuojams urdītājs MWM. v. J. 1897, S. 353. Zur Bed. 4 vgl. allenfalls Solmsen KZ. XXXV, 484 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 182. Ableitung von urr?
Avots: ME IV, 303
urkņāt
ur̃kņât, -ãju Drosth., PS., Salisb., Wolm., (mit ur̂) Adsel, in der Erde wühlen U., Gr.-Buschhof; "bakstīt, rakņâties pa" (mit ùr 2 ) Saikava (u. pīpi), A.-Schwanb. (ùrknât 2 Mar. n. RKr. XVII, 125): kam tad mums vienam uotra sirdi vēl bez tā plêst pušu un urkņāt tur? Kaudz. Izjurieši 280. Refl. -tiês, wühlen: urkņāšanās . . . ar stikla gabalu pa vâtīm - Kaudz. Izjurieši 90. Aus einem mnd. *vorkenen (wovon vorkener "der mit der Forke arbeitet")?
Avots: ME IV, 305
Avots: ME IV, 305