attiecināt
attiecinât, tr.,  beziehen: ja šuos vārdus gribē̦tu attiecināt uz Heines dzeju Vēr. II, 863. Refl. -tiês, auch attiekties,  sich beziehen: attiecības vietniekvārdi attiecas uz kaut kādu minē̦tu priekšme̦tu. vē̦stules, kas uz šuo sakaru attiecas Vēr. I, 1420. [Bei L. attiekt  "auf etwas zutreffen, reichen" und attiekams  "anbetreffend".]
Avots: ME I, 205
Avots: ME I, 205