atsuinīt
‡ atsuînît 2 Dunika,  abreiben: a. jē̦lus sānus. Refl. -tiês,  sich zur Genüge, bis zum eignen Überdruss reiben, kratzen: kad ē̦d utis, vai kad nevar aizmigt, tad nevar a. vien Dunika.
Avots: EH I, 172
Avots: EH I, 172
'atsuinīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: