Paplašinātā meklēšana

apvẽrt, tr., eine Schnur zum Zusammenziehen ringsherum einziehen; apv. pastalas, s. apvãrstît.

Avots: ME I, 135

apvērte, was apirde, apvirde n. Mag. II, 3, 113.

Avots: ME I, 135

‡ apvẽrtêt, abschatzen: savā starpd apvērtējuši (teļu) P. W. Šis ar mani tiesāties7 8.

Avots: EH I, 126

apvẽrtiês, sich umsehen, ansehen: biju pie savas labības apvērties, vai nav gani nuoganījuši Smilt., Bers.

Avots: ME I, 135

apvẽrtiês: auch Pas. I, 156, 400; IV, 370; VII, 104; Vlll, 108, 205, 316, 491.

Avots: EH I, 126

apvērtne (zu apvẽrt), eine Schnur zum Zusammenschnüren eingezogen U; die Schnur am Netze: pludiņi pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399.

Avots: ME I, 135

apvārsnis (apvērt), ein Kleidersaum, der nur noch erst getrakelt ist Oppek., Erlaa nach U. [mit ār in Ubbenorm].

Avots: ME I, 134

apvḕrst,

1): a. ābuoliņu (lai izžūst) Dunika. a. (= apgâzt) ve̦zumu Dunika, Kal. Refl. -tiês: ve̦zums apvērties (= apgâzies) Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 126

‡ jê̦lpuse, die rohe (ungegerbte) Seite: apvērta tuo (= vilka ādu) mauriņā uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85.

Avots: EH I, 564

II pludi, pludiņi,

1) Flotthölzer, Schwimmhölzer an Netzen
U.: kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. vienā tīkla galā sasien ik pa trīs pē̦di glumi nuodrāztas priežu mizas (pludus) LP. VI, 167;

2) auf der Oberfläche des Wassers schwimmende Seitenbretter eines Blockbootes
Subbat n. Bielenstein Holzb. 621 (mit Abbildung), Nerft.

Avots: ME III, 353

II plûksna(s) ² Kalten, Nogallen, Adiamünde, Zögenhof, plūksni U., die an der Leine des oberen Netzrandes angebundenen Flotthölzer od. Schwimmer aus Tannenholz, Kiefernborke od. Kork Bielenstein Holzb. 649 (mit Abbildung): kluotiņi ir iegare̦ni egļu kluģīši un plūksnas - korķa gabali tādā pat izskatā Etn. II, 105. buojas, kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. Zu li. plaũkti "schwimmen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 95)?

Avots: ME III, 361

II plûksna(s) ² Kalten, Nogallen, Adiamünde, Zögenhof, plūksni U., die an der Leine des oberen Netzrandes angebundenen Flotthölzer od. Schwimmer aus Tannenholz, Kiefernborke od. Kork Bielenstein Holzb. 649 (mit Abbildung): kluotiņi ir iegare̦ni egļu kluģīši un plūksnas - korķa gabali tādā pat izskatā Etn. II, 105. buojas, kuoka pludiņi jeb plūksni pie tīkla apvērtnes Konv. ² 399. Zu li. plaũkti "schwimmen" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 95)?

Avots: ME III, 361

vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss ² Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir ² ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ ² ) Ruj.,

1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;

2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;

3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;

4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss ² ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;

5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;

6) vìrsa ² C., Plur. vìrsi ² Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;

7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;

8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;

9) vìrss ² Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. ¹ 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III ⁴ , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.

Avots: ME IV, 615