apravēt
apravêt [li. apravė̕ti], tr., ringsum bejäten: es, pupiņas ravē̦dama, apravēju maguonīti BW. 14140. Refl. -tiês, mit dem Jäten fertig sein, das Jäten beendigen: vai jūs jau e̦sat apravējušies?
Avots: ME I, 114
Avots: ME I, 114
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'apravēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'apravēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: