apmīzt
apmìzt (li. apmį̃žti),  bepissen: [kur meitiņas apmīzušas, aug mauriņš žuburiem BW. 34462, 4; stabu apmīzuši 35225];  auch von der Absonderung der ätzenden Flüssigkeit der Ameisen: skudras man apmīzušas kājas. [Refl. - tiês,  sich bepissen: apmiezies, tautu meita! BW. 35199, 1;  pissen: cūka... apsamīza griķājā 35277, 2].
Avots: ME I, 108
Avots: ME I, 108