aplinkām
aplinkām, aplinkiem, apliñkus, apliñku, apliñki (zu li. aplinkà  "Umgegend", aplinkas  "rings umliegend", cf. die echt lett. aplīk, aplīku),  mit Umweg, Umschweif, indirekt: taisni tu viņam neprasi, bet raugi tā aplinkus izzināt! Kurs. bagātnieks aplinkus cildināja savu meitu LP. III, 100; duot ne visai lieliem aplinkiem nuoprast Sudr. E. bez aplinkām, bez aplinkiem, bez aplinkumiem Asp.,  ohne Umschweife: vai tu zini, viņš iesāka bez aplinkām A. XII, 170. viņa prasīja bez kādiem aplinkumiem Asp. ar apliņķiem,  mit Umschweif Rain. aplinkus (attributiv),  indirekt: pat aplinkus mājiens duod dvēselei spārnus Vēr. I, 1247.
Avots: ME I, 101
Avots: ME I, 101