aplāpīt
aplãpît, ‡ Refl. -tiês Spr., sich (dat. u. acc.) beflicken: šuo tuo aplāpās vai... kaut kuo ada Janš. Dzimtene II, 325. varēsim . .. apšūties un aplāpīties Mežv. ļ. I, 144.
Avots: EH I, 98
Avots: EH I, 98
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aplāpīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aplāpīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (1)
apšūt
apšũt,
2): jāapšuj gan˙drīz viss nuovads Janš. Līgava I, 55; ‡
3) (eine Wand) bekleiden:
a. māju ar dēļiem. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich alle nötigen Kleider fertignähen:
e̦smu nu beidzuot apšuvusies. varēsim nu labi apšūties un aplāpīties Janš. Mežv. ļ. I, 144;
2) sich die Kleider benähen:
a. ar visādiem izruotājumiem.
Avots: EH I, 120
2): jāapšuj gan˙drīz viss nuovads Janš. Līgava I, 55; ‡
3) (eine Wand) bekleiden:
a. māju ar dēļiem. ‡ Refl. -tiês,
1) für sich alle nötigen Kleider fertignähen:
e̦smu nu beidzuot apšuvusies. varēsim nu labi apšūties un aplāpīties Janš. Mežv. ļ. I, 144;
2) sich die Kleider benähen:
a. ar visādiem izruotājumiem.
Avots: EH I, 120