Paplašinātā meklēšana

apklât [li. apklóti], tr., bedecken: apklāj baltu liepas galdu BW. 13646. migla apklāj laukus. mežsargi briedi apklājuši, die Buschwächter haben das Elentier aufgefunden Sessw. Refl. -tiês, sich bedecken: galdiņ, apklājies.

Avots: ME I, 95

aûdums,

1) die vollendete Handlung des Webens:
māte mani uzslavēja par šīs dienas čakluo audumu, die Mutter lobte mich, dass ich heute so fleissig gewebt habe;

2) das Gewebte, Gewebe:
visas klētspriekšas apklātas gan ar actainiem, gan ar žuburainiem audumiem Alm. vai mūsu satiksme nebija it kā mūžīgs audums iz vissmalkākajām jūtām Rain.

Avots: ME I, 215

bijîgs, furchtsam, schüchtern, ehrfurchtsvoll: ve̦cie krīvi gāja bijīgiem, apklātiem vaigiem uozuoliem gaŗām Pūrs I, 118.

Avots: ME I, 294

dũmakaîns, dũmakājs, [dūmakuots Austriņš M. Z. 17.].

1) von Höhenrauch erfüllt:
dūmakains gaiss ir uz jauku laiku;

2) räucherig, schwül:
dūmakains laiks. gaiss nebij skaidrs. bet dūmakains jeb ar bulu apklāts Kaudz. M.;

3) rauchfarben:
kas tur gāja pa kalniņu dūmakainu paltraciņu Naud. [In der Bed. 1 u. 2 für Kalz. dùmākains ² angegeben.]

Avots: ME I, 527

glieme Ruj. n. U., die Schnecke, Muschel: gliemju miesa pastāvīgi apklāta gļuomām D. [Zu gliemas.]

Avots: ME I, 628

gluomas [N. - Peb.], C., Spr., gļuõmas, der Schleim: gliemju miesa apklāta gļuomām D. nāstiņās sakrājas gļuomas A. XX, 88. Vgl. gluotas [und glē̦ma II].

Avots: ME I, 632

izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;

2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;

3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,

1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;

2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;

3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.

Avots: ME I, 765

ķirpata,

1) "?"te iesluodzīts grāmatu grāmatās, ķirpatās, putekļu apklātās Rainis;

[2) ķir̃pata "eine winzige Quantität"
MSil.; Krümchen: savāc ķir̃patas uz galda! Alt - Autz;

3) = ķir̃pa

I 1 N. - Peb., Lettihn; eine kleine
ķirpa" Sessw.; die Stelle, wo eine ķirpa sich befunden hat" Papendorf;

4) beim Eggen gesammeltes und nacher zusammengeworfenes Unkraut nebst Wurzeln Lettihn;

5) ķir̃pata N. - Peb., Bauske "(noch nicht gemähte) Roggenhalme, die der Wind zusammengedreht und ineinander verschlungen hat"].

Avots: ME II, 385

kuñkulis, kuñgulis, eine zusammengeballte Masse, [ein rundes Stück Wessen], ein Kloss,

a) ein Klumpen geronnener Milch:
kunkuļi - sarūguša piena gabali Etn. I, 17, [Dond.] viņa balta un apaļa kâ piena kunkulis Kav. lai es augu balta meita līdz tuo pienu kungulīti BW. 2925;

b) ein Mehlkloss, Klümpchen von Mehl:
kunkulīši - ēdiens nuo kviešu vai miežu miltiem Etn. I, 19: tad vāra kunkuļus un gaļu Mag. XX, 3, 61;

c) [kuñkuls PS., Selg.], ein Klumpen, Stück Erde, Fleisch:
viņš pakampj zemju kunkulīti Mag. VII, 33, aruot visi kunkuļi jāsadauza Peņģ., [Mar., Stenden]. metu tam ar sūdu kunkuļiem LP. VI, 57; gaļas kunkuļi Izgl.;

d) der Klumpen im Werg, Knoten im Garn:
lieli, mazi kunkulzši (Var.: kunkainīši) pie pakulu kuodaļiņas, visi gaida darinām BW. 7021. putns ieskrējis dzijā un kunkuļu kunkuļiem tuo sarežģījis R. Sk. II, 62;

e) eine kleine Wolke
Kaul.;

f) jeder Klumpen überhaupt:
viņam tālumā tāds tumšs kunkulītis kâ izliktuos LP. IV, 111. viņa lidinājas kâ kāds balts spalvu kunkulītis A. XII, 651. pēc saŗu izpēršanas bē̦rnam apklātā vilnainā drēbe ir piegājuse pilna ar me̦lniem, asiem kunkuļiem;

g) ein kleines, dickes, rundes Kind
St., U.; kunkulītis als Liebkosungswort: dēliņ, mans kunkulīt, kamdēļ raudi? LP. IV, 19;

h) der Adamsapfel
L.;

i) (in dieser Bed. wohl aus dem Deutschen) ein Büschel Flachs, die Kunkel
U. - Vgl. li. kuñkulas "Wasserblase", kuñkolis "Klunker".

Avots: ME II, 315, 316

paņemt,

1): par ... darba prieku, kas paņēma (= aizrāva) līdzi arī citus Vanagu ligzda 182. kuļamlaikā paņēma (= nuokāva ēšanai) aitu Salis. es jums paņēmu (= pārtraucu) valuodu Sprēstiņi;

3): kad zirgiem krita dunduri virsū, paņēma (= pirka) par kapeiki pieci kādu eļļu un ieberzēja Siuxt; ‡

4) "pārņemt, apņemt, apklāt, pārmākt": tagad paņē̦muse zâle Saikava; ‡

5) ceļš tuo nepaņe̦m, es liegt von der Strasse ab
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abliegen"). Refl. -tiês,

1): paņemies un padzeries! Janš. Līgava I, 187;

5): lazdas vē̦za pazaņēme Tdz. 55280. pasaņēma līgaviņa vusu ļaužu nuopaļiņa 45853. ‡ Subst. paņemšanâs, Angewöhnung:
viņam bija p. ... cieši tai palūkuoties acīs Janš. Bandavā II, 414.

Avots: EH II, 161

pastèigt,

1) tr., beeilen, beschleunigen, rasch fördern, fertig machen:
māte skubina sievieti, lai tā savu darbu pasteidz BW. III, 1, S. 23. kaut kūti pasteigtum līdz sijām! Purap. kuo, māsiņa, nu pasteigsi, kad nebiji pasteigusi? BWp. ² 16356. drīzi man vajadzēja, drīz pasteidza māmuliņa BW. 6889, 1;

2) sich beeilen
(mit abhäng. Infinitiv): es pasteidzu ruoku duot BW. 14594; 33643, 1; gew. jedoch so refl. -tiês: nama māte pasteidzās apklāt galdu BW. III, 1, 86.

Avots: ME III, 108

paũgurs PS., Jürg., N.-Peb., Sessw., Kreuzb., Kl., Druw., Selg.,

1) auch pàugure ² Warkh., paũguris Ruj., Bauske, ein (kleiner, unfruchtbarer, waldloser
Schujen, Jürg.) Hügel Lettg., Plm., Serbigal, Salgaln, der Bergrücken Pabbasch: es uzkāpu kalniņā, pašā kalna paugurā BW. 27919, 2. kalni ar sniegu apklātiem pauguriem A. v. J. 1896, S. 151. klinšu pauguri Vēr. I, 1027. māla paugurs nuoras malā Blaum.;

2) der Dachfirst
Mitau. Als Reimwort zu baũgurs zur Wurzel von pauga I u. II.

Avots: ME III, 127

plĩvurs, plīvuris Wid.,

1) der Schleier:
miglas plīvuri Vēr. I, 1167. saule tagad kâ zaļu plīvuri apklāta Bjernsona raksti I, 52;

2) plīvurs, ein Wimpel
Dr.

Avots: ME III, 351

puspìrkstaîns cimds, ein Handschuh mit halblangen Fingern, - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei nuoadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti Dond.

Avots: ME III, 432

raibulis, etwas Buntes, ein bunter Fleck: viņš... skatījās uz pare̦snuo saimnieci ar raibuļiem apklātuo ģīmi A. v. J. 1902, S. 197.

Avots: ME III, 469

sariñdât, sarinduôt, sarindinât, tr., aneinanderreihen, in Reih und Glied stellen: pudeles stāvēja uz galda sarindātas Austriņš Vērpetē 19. Kristīne sarinduoja uz apklātā galda šķīvjus Cālītis Dzīvība 72. plauktiņš, uz kura... sarinduoti gulēja žurnāla gada gājumi Upītis Sieviete 9. kas tad nu būs par spēli, ka esi visus krē̦slus sarindinājis? Vank. ar ārīgu sarinduojumu vien nepietiek, lai arī sarinduot var skaisti Vēr. I, 689. vārsmās sarindināta prōza Plūd. Rakstn. I, 250. Refl. -tiês, sich aneinanderreihen, sich in Reih und Glied stellen: vācieši sarinduojas Boriss God. 53.

Avots: ME III, 717

I silava: šuo silaviņām apklātuo ganību stūri Austriņš Raksti VII, 14.

Avots: EH II, 486

slēšu (gen. pl.) Selb., slēžu (gen. pl.), slēša (gen. s.), slēža (gen. s.), aus Lein und Wolle gewoben: slēša kre̦kli, Cambrik- od. ShirtingPletthemden Mag. XIII, 3, 58. slēža kre̦klu šūdināju BW. 7355, 2. slēšu kre̦kls mugurā, kaņepēju pūriņā 21515. viegla bij slēšu mice 214. gultu pataisīšu . . . smalkiem slēžu palagiem 13276, 1. ... skutuls, apklāts ar slēšu drānu BW. III, 1, 81. Beruht auf mnd. sles-tuke "Tuch aus Lein und Wölle"; auf der mnd. Nebenform sleistuke beruht le. sleiša, sleisu dass.

Avots: ME III, 930

starpaûdi*, Zwischengewebe; piena āderes starpaudi Preip, 56. piena pūslĩši, kuri nuo ārienes apklāti ar... starpaudu... plēvīti D. Iev. piens.

Kļūdu labojums:
Iev. piens. = Ien. piens.

Avots: ME III, 1046

star̂psaišķis*, Bindegewebe; piena pūslīši... nuo ārienes apklāti ar... starpsaišķu plēvīti D. Iev. piens.

Avots: ME III, 1047