Paplašinātā meklēšana

àizčaluôt: ‡ Refl. -tiês, sich von der Unterhaltung hinreissen lassen: sievas aizčaluojušās.

Avots: EH I, 15

àizčaluôt, intr., murmelnd dahin fliessen: sudrabuotuo Uogres vilni, čaluo ātrāk - aizčaluo A. XX, 942.

Avots: ME I, 21

‡ àizdandaluôt, fortgehen; čigānietes beidzuot aizdandaluoja Bauske.

Avots: EH I, 17

‡ àizgaluôt,

1) die Enden befestigen (?):
a. lakatu"lakata bārkstis sapīt, lai lakats neirst" Bauske;

2) fortschaffen:
suni aizgaluojis Trik.

Avots: EH I, 23

àizskaluôt, tr., wegspülen, fortschwemmen: ūdens zemes gandrīz visas aizskaluoja pruom LP. VII, 439. Refl. -tiês, weggespült werden: tur jāaizskaluojas visam, kuo gadu tūkstuoši tam ceļā kŗauj Niedra.

Avots: ME I, 50

I aluôt, tr., höhlen; gew. izaluot, aushöhlen: kurmis aluo zemi C.

Avots: ME I, 69

II aluôt, gew. refl. -tiês (gr. ἄλη "Herumirren", ἀλάομαι, lat. ambulāre), irren, umherirren, fehlen: man sirds vairs nespēj saldi aluoties Vēr. I, 824. kas pareģuo, tas allaž aluo Jan. [vgl. Fick BB. II, 264 und Wrtb. I ⁴ 356, Walde Wrtb. ² 33 f., Bechtel Lexil. 157, Boisacq Dict. 43].

Avots: ME I, 69

III aluôt: gani aluo, die Hirten singen sich von weitem an, fordern singend einander auf, ihr Vieh näher herzutreiben, damit sie selbst miteinander die Zeit vertreiben können (dieses Ansingen geht oft dialogisch fort, bis sie zusammenkommen) BielU.

Avots: EH I, 68

III aluôt, āluôt, "aluöschreien, Hirtenlieder mit dem Refrain"aluösingen (cf. li. alúoti, Hallo - rufen): aluo, aluo ciema meita pa manām ganībām BW. 29365. kur pie juoda ciema gani, ka nedzird āluojam BW. 29379.

Avots: ME I, 69

aluôtiês "?": nebij liesmai, kur aluoties Ramkau. liesma spraišļuos viegli aluojas (sage man in Jürg. von einem Ofen, der einen guten Zug hat). mākuoņi aluojas ("šaudās") Salis.

Avots: EH I, 68

aluots: auch Baltinov n. FBR. XI, 130, Oknist n. Fil. mat. 31, Warkl. n. FBR. XI, 101, Memelshof, Zaļm., (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, Kaltenbrunn, (mit ùo ² ) Pilda n. FBR. XIII, 45, Auleja, Warkl., Zvirgzdine. Vgl. auch den Wiesennamen Aluotenes Lvv. I, 78.

Avots: EH I, 68

aluots, Lettgallen, Mar., Nerft n. U. Subbat n. BD. 20, = avuots. [Wohl verwandt mit aluogs und alksna 2 oder aluksna].

Avots: ME I, 69

I apaluôt Für. I, irre machen.

Avots: EH I, 71

‡ II apaluôt Bers. n. M. Arons, Fest., = apaļuôt, runden.

Avots: EH I, 71

‡ III apaluôt, aushöhien Fest.: kurmji apaluojuši visus pamatus dzīvuoklim.

Avots: EH I, 71

apaluôtiês, sich verirren: juo tie bija tāļu apaluojušies Spr. Sal. 12, 24. nevarēja vairs ceļa atrast - bij apaluojušās LP. VI, 999. Gew. uneigentl.: apaluojušuos atgriezt, die Verirrten bekehren Kunds.

Kļūdu labojums:
Spr. Sal. = Weish. Sal.

Avots: ME I, 74

‡ apkaluôt, = ‡ apkalêt: apkaluojis ceļš Bers., C., Sessw. apkaluojuši kuoki C.

Avots: EH I, 89

‡ apsaluôt Siuxt, befrieren: kad rudeņuos apsaluojis, var iet pāri visiem laukiem.

Avots: EH I, 111

apsiẽkaluôt, -ât, tr., mit Speichel (siekalas) benetzen, begeifern: drēbes. mūsu" publicisti" apsiekaluoja savu valuodu un rakstniecību Druva II, 244. Refl. -tiês, sich besabbeln.

Avots: ME I, 120

I apskaluôt, tr., bespülen, abspülen: pļavas viļņu apskaluotas. e̦ze̦rs bij plūduos apskaluojis visu malu JR. V, 26.

Avots: ME I, 121

II apskaluôt (zu skals), mit Pergeln beschlagen: jaunbūvei sienas jau apskaluotas Dubbeln.

Avots: ME I, 121

ârgaluôtiês, sich geckenhaft benehmen, albern.

Avots: ME I, 242

‡ atčaluôtiês, = ‡ atčalavîtiês.

Avots: EH I, 138

‡ atgaluôtiês, zur Genüge tollen Wolm.: vai nebūsit reiz atgaluojušies?

Avots: EH I, 141

‡ atsaluôt, hin und wieder ein wenig frieren (nachdem die Erde schon aufgetaut ist) Siuxt: pa˙visam jau ziema nenuoies, vēi jau atsaluos ar, bet labs ceļa laiks vairs nav gaidāms.

Avots: EH I, 163

atskaluôt, her-, wegspülen: viļņi atskaluoja malku pie malas. Refl. -tiês, her-, weggespült werden: ūdenī vecene atskaluojās nuo kumeļa muguras LP. IV, 36.

Avots: ME I, 191

baluôt [li. baluoti "blass werden" Niemi 1100],

1) tr., = balinât, bleichen:
dzīpariņus BW. 7121. liec, māmiņa, pūriņā nebaluotus linu kre̦klus 16541;

2) intr., bleichen, falb werden:
jau lapas baluoja MWM. III, 755. Refl. -ties,

1) gehörig bleichen, der bleichenden Wirkung der Sonne ausgesetzt sein:
balti lini baluojās ezeriņa maliņā BW. 6852;

2) sich weiss, rein machen od. derartig werden:
Jāņa nakti ze̦lta rasa, tad aitiņas baluojās BW. 32455, 3.

Avots: ME I, 260

baluotne,

1) die Melde
Podsem, [Selburg], vgl. baluoda; [

2) ein welkes, fahles Pflanzenblatt
Warkhof, Kreuzb.].

Avots: ME I, 260

čaluôt, ‡ Refl. -tiês, = čaluôt: kas. . . jautri ap mani čaluosies un čavaruos Janš. Pag. pausm. 52.

Avots: EH I, 284

čaluôt, čalât Karls., intr., schwatzen, plaudern, murmeln: visi iet smiedamies, čaluodami Vēr. II, 138. te̦k upīte čaluodama BW. 3254. Vgl. li. čãlyti "калякать".

Avots: ME I, 402

čaumaluôt, čaumalât, -āju,

1) tr., aushülsen, auskernen;

2) intr., ausfallen aus der Hülse
LKVv.

Avots: ME I, 406

‡ daluôtiês, zanken, streiten Frauenb.

Avots: EH I, 305

dandaluôt: zur Bed. vgl. auch ‡ àizdandaluôt.

Avots: EH I, 306

dandaluôt, mit der Zigeunerpeitsche schlagen: čigāns savu čigānieti ar dandalu dandaluoja BW. 33532, 2.

Avots: ME I, 437

‡ drùmstaluôt ² PV. "bröckeln".

Avots: EH I, 336

‡ drupaluôt PV. "bröckeln (tr.)".

Avots: EH I, 336

gabaluôt, tr., in teile teilen, zerschneiden: maizi, zemi Spr.

Avots: ME I, 580

galuôt, Refl: -tiês,

1): auch ("rasen, spielen")
Gramsden: viņa ... galuojas ar kungu Janš. Līgava I, 26 (ähnlich II, 218, 397). meitenēm ... neatliks laika duomāt par jārēšanuos un galuošanuos ar puišeļiem I, 34; ‡

2) zu Ende gehen:
diena jau galuojas Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 154); ‡

3) sich naeh etw. sehnen, etw. zu erlangen suchen
Wolmarshof: g. pēc mantas; ‡

4) = galêtiês 3 (?): dienas ir naktis gājis ir galuojies jūsu darba Janš. Dzimtene III ² , 157.

Avots: EH I, 381

galuôt (li. galúoti), tr., ein Ende machen, töten: ve̦lns gribējis tuo galuot LP. VI, 431. Refl. - tiês [li. galúotis], lärmen, tollen, sich balgen: bē̦rni galuojas. galuôšanâs, das Lärmen Lautb. Ind. un Arija 56. Vgl. galēties.

Avots: ME I, 595, 596

galuotne: auch (mit uô) Wolmarshöf, (mit, ùo ² ) Borchow n. FBR. XIII, 21: uozuola galuotnē BW. 11170 var. bē̦rzu galuotnītes 12343, 1 var.

Avots: EH I, 381

galuotne, s. galuokne.

Avots: ME I, 596

ìealuôtiês, sich irgendwo hineinverirren.

Avots: ME II, 1

‡ ìečaluôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu murmeln (schwatzen) anfangen: tieksme... ie. kâ strautam Virza Straumēni3 213.

Avots: EH I, 507

ìesiẽkaluôt [Bauske, ìesiekaļuôt Ruj., mit Speichel bedecken: skruotē̦tas auzas zirgs vairāk kuošļā un iesiekaluo Luopk. III, 65. [iesiekaluot pirkstus (vērpjuot) Bers.; auklu Bauske].

Avots: ME II, 64

ìeskaluôt,

[1) hineinspülen];

2) zusammenspülen (vom Viehfutter)
Spr.

Avots: ME II, 64

izaluôt, izalât, -ãju, aushöhlen: šie kuoki bij baltuo skudru izaluoti Stari I, 341. kurmji izaluojuši visas pļavas.

Avots: ME I, 712

izbaluôt (unter izbalinât ), ‡

2) intr., ausbleichen:
rudzi izbaluo Seyershof. ‡ Refl. -tiês Segew., izbalâtiês Linden in Kurl., ausbleichen (intr.): drēbe izbalājās saulē un liêtā Linden.

Avots: EH I, 433

‡ izčaluôt, ausplaudern: vaļsirdīgi izčaluoja citiem Janš. Dzimtene II, 158.

Avots: EH I, 439

izčaluôtiês, zur Genüge plaudern.]

Avots: ME I, 722

‡ izčaumaluôt B. Vēstn., aushülsen?

Avots: EH I, 439

‡ izgaluôtiês, = izgalêtlês 2: dabūjuse labi i. ar pašu cienīguo Janš. Līgava I, 27.

Avots: EH I, 447

‡ izsaluôt,

1) nach wiederholtem Frieren (infolge wiederhoft überstandener Fröste) verschwinden, eingehen:
ūdens uz pļavām izsaluo (im Herbst und im Frühjahr) Lubn., (izsalā) Nautrēni, rudzi izsaluojuši Sessw., (mit -ā- ) Nautrēni;

2) = izsal̂t, durchfrieren: aukstā laikā izmazgātuo veļu (un drēbes, istablietas) izliek laukā, lai izsaluo N.-Peb.

Avots: EH I, 478

izskaluôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (von selbst) ausspölen;

2) eine Zeitlang, bis zum Überdruss (vergebens) spülen:
kuo es e̦smu izskaluojusies! Frauenb.

Avots: EH I, 479

izskaluôt [li. išskaláuti], tr., ausspülen: izvārītuos aude̦klus izvēlē un izskaluo Etn. III, 71. tur upes malā kūtij bij izskaluots pamats LP. IV, 102. jāizskaluo rīkle nuo nedēļas putekļiem.

Avots: ME I, 797

‡ I izspaluôt N.-Peb., Perfektivform zu spaluôt 2: izspaluo labi neizdedzināti kārniņi uz jumta un aukstumā un slapjumā arī ķieģeļi.

Avots: EH I, 481

‡ II izspaluôt,

1) = izspalêt: puisis izspaluoja savus pretiniekus Alschw., Gramsden, Tadaiken;

2) schlagend hinausjagen
Laidsen: māte... mani... ar šķe̦tru ruokā izspaluos nuo sē̦tas ārā Janš. Bandava I, 54 (ähnlich: II, 127).

Avots: EH I, 481

I iztaluôt (unter iztalinât), ‡

2) ausbleichen
(intr.): aude̦kls, laukā izklāts, iztaluo. mē̦sli iztaluo, ja tuos nuoārda saulainā dienā uz tīruma un tutīt neiear. siens iztaluo (zaudē savu zaļuo krasu), ja tuo atstāj neuzņe̦mtu ilgāku laiku N.-Peb. izklāt linus, lai tie iztaluo Meselau; ‡

3) ausschmelzen
N.-Peb.: sniegs un le̦dus pavasara saulē iztaluo.

Avots: EH I, 488

iztaluôt (?)"versiegen": ūdens iztaluojies N. - Peb.]

Avots: ME I, 814

‡ izzaluôt Bers., Dubena, Prl., Saikava, izzalât Kaltenbr., = izzaļuôt: tre̦knā zemē izzaluojuši kartupeļi Bers. zirņi tamā laukā smagi izzalā Kaltenbr.

Avots: EH I, 497

‡ II kaluôt, zu erschliessen aus ‡ apkaluôt.

Avots: EH I, 580

kaluôt, sich werfen (von Brettern) Smilt. [Vgl. kalā mesties.]

Avots: ME II, 146

nùoaluôtiês, sich verirren: lai tava sirds nenuoaluojas uz viņa pē̦dām Spr. Sal. 7, 25.

Avots: ME II, 757

‡ nùoapaluôt Oknist, = nùoapaļinât.

Avots: EH II, 30

nùobaluôt,

1) = nùobalêt: mati nuobaluojuši.]

Avots: ME II, 759

nùočaluôt,

1) [eine Zeitlang
čaluôt]: viņa kâ avuotiņš vēl nuočaluoja JR. V, 92. [Mātiņu bē̦rni nuočaluoja un aizgāja Behnen. ve̦se̦lu stundu nuočaluot Jürg., Peb., Grünwald, Lennew., Grünh., Vank., Sessw., Serben, Segew.; lustig plappernd vertrödeln Neu - Bilskenshof;

2) "schwatzend zum Schweigen nötigen"
es gribēju kuo teikt, bet mani nuočaluoja Autz.]

Avots: ME II, 769

nùogaluôtiês, ‡

2) sich scherzweise eine Weile balgen
Fraueub.: tu - liels cilvē̦ks - pus˙dienas nuogaluojies ar bē̦rniem; ‡

3) = nùogalêtiês 2: guovis netaptu gŗūtas, tāpēc ka bullis par daudz nuogaluotuos No govju lopiem (1810), S. 9.

Avots: EH II, 45

nùogaluôtiês, verscheiden, krepieren: palūkuo, ka (zirgs) steliņģī kādreiz nelabi neapgulstas un nenuogaluojas Janš. Dzimtene ² 94.

Avots: ME II, 783

‡ nùosẽ̦naluôt Frauenb., mit Spreu bestreuen: žurks nuosē̦naluojis visus miežus apcirknī ē̦duot.

Avots: EH II, 84

nùoskaluôt: vējš visus mākuoņus nuoskaluojis ("izdze̦nājis, nuotīrījis"); saule spīd Frauenb. bē̦das n., den Kummer in Branntwein ersäufen U. (unter skaluot). Refl. -tiês: ūdenī nuoskaluojušies raganu smē̦ri (von der Haut) Pas. XV, 169.

Avots: EH II, 85

nùoskaluôt [li. nuskaláuti], tr., abspülen: upe kājas nuoskaluoja BW. 28893. viņš nuoskaluojis dusmas ar groku Līv. pienā acis nuoskaluoju BW. piel. ² 2929. Refl. -tiês, sich abspülen.

Avots: ME II, 847

‡ nuostrum̃paluôts Frauenb., mit kurzen Reisigstücken bestreut: n. mežs. nuostrumpaluota sē̦ta.

Avots: EH II, 92

pabaluôt, ‡

2) = pabalinât Saikava: p. aude̦klu. ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang bleichen (intr.)
AP., C., Mesoten, Saikava, Sessw.: aude̦klam vajag vēl p.

Avots: EH II, 119

pabaluôt, ein wenig bleichen (intr.): izklātie lini jau labi pabaluojuši Lis.]

Avots: ME III, 6

pačaluôt: zemnieks muižā ... pačaluoja Jürgens 131. ‡ Refl. -tiês, eine Weile plaudern: p. vēl kādu brīdi Schwitten, Zögenhof.

Avots: EH II, 124

pačaluôt, intr., tr., ein wenig schwatzen, murmeln Ahs.: gribu ar tevi drusku pačaluot. Subst. pačaluõjums, das Geschwätz: nevaram ielaisties katra pačaluojuma sīkākā kritikā Latv.

Avots: ME III, 13

pagaluôtiês, ‡ Subst. pagaluôšanâs, das Charmieren: ar šās nakts lakstuošanuos un pagaluošanuos lai pietiek Janš. Līgava II, 242.

Avots: EH II, 132

pagaluôtiês, pagalêtiês, ein wenig albern, Unsinn treiben, charmieren: mēdza ar Madi allaž pagaluoties Lautb. [mēs abas būtu ienākušas ar jums pagaluoties Janš. Dzimtene V, 38.]

Avots: ME III, 27

‡ pakaluôtiês Oknist, Sonnaxt, = pakuluôtiês.

Avots: EH II, 140

‡ paluôt,

1) = pludinât 1: smilšupe paluoja vēl nuo mežainās augstienes duļķainuos pavasaŗa ūdeņus (aus einem Manuskript von Arn. Jansons);

2) = plûst (fig.): pāri ... laukiem rāmi sāk p. ... baznīcas zvanu dunuoņa Arn. Jansons Latvis 1933, № 3642.

Avots: EH II, 153

pãrskaluôt,

1) hinüberspülen:
gruži pārskaluoti uz uotru pusi;

2) von neuem spülen:
p. traukus,veļu;

3) oberflächlich spülen.
Refl. -tiês, hinüberplätschern (intr.): ūdens pārskaluojās traukam pār malu.]

Avots: ME III, 175

paskaluôt, tr., ein wenig, eine Zeitlang spülen: kre̦klus.

Avots: ME III, 100

paskaluôtiês Biet. n. u., (ein wenig) plaudern; mit infigiertem -s- zu kaļuôt.]

Avots: ME III, 100

pìečaluôt, vollschwatzen: piečaluot ausis MWM. VIII, 413.

Avots: ME III, 242

‡ pìedrumstaluôt, mit Abfällen (Braken) vollstreuen.

Avots: EH II, 248

pìegaluôtiês, sich zur Genüge abquälen: Ģirts pa dienu piepūlējies un piegaluojies arklam un ecēšām pakaļ staigādams Janš. Paipala 34.

Avots: ME III, 249

pìekaluôt, vollschwatzen: jis man piekalava pilnas ausis Warkh.

Avots: ME III, 255

pìeskaluôt,

1) zu-, dazu-, hinzuspülen;

2) spülend füllen:
p. trauku ar kartupeļiem. Refl. -tiês, sich zu-, hinzuspülen: viņi ļāvās pieskaluoties pie tās pašas ve̦cās dzimtenes krastiem MWM. XI, 244.

Avots: ME III, 290

pìesūkaluôts, mit Schleim gefüllt: pìesūkaluota baudītāja mute Duomas ll, 742.

Avots: ME III, 299

sačaluôt, ‡ Refl. -tiês, mit einander schwatzen (?), zu erschliessen aus dem Subst. sačaluôšanâs: ilga s. vis neiznāca Līg. medn. 123.

Avots: EH II, 400

sačaluôt,

1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;

2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.

Avots: ME III, 604

sačunčaluôt, ‡ Refl. -tiês, sich dicht ankleiden: pati sačunčaluojusies Jauns. J. un v. 305.

Avots: EH II, 401

sačunčaluôt, tr., einwickeln, einpacken, dick ankleiden: es tiku sačunčaluots pēc iespējas silti un tâ, ka pats ne suoli nevarēju paspert Jauns.

Avots: ME III, 605

‡ sadeivaluôtiês BielU., sich wild gebärden.

Avots: EH II, 402

‡ sadžandžaluôt "?": sadžandžaluotais kājas stilbs R. Erglis Pel. bar. vectēvi 114.

Avots: EH II, 407

sagabaluôt, tr., in Teile teilen, zerspalten, zerschneiden.

Avots: ME III, 623

sakaluôt sich werfen, krümmen N.-Peb.: viņa skatījās kādā sakaluojušā baļķī Duomas III, 310.

Avots: ME III, 644

saluôt: auch Siuxt; pavasarī nedabūja ne˙maz lē̦ti stādīt: saluoja, salnas ... Orellen. jūŗa sāk s. (zufrieren) Kaugurciems; s. laukā AP., ausfrieren: pliksalā rudzi traki saluo laukā.

Avots: EH II, 428

saluôt, leicht und mit Unterbrechungen frieren Nötk.: kad sniegs ar sauli kūst un naktīm salst, tad saka, ka saluo Pe̦nkule, Stelp. laiks sāks saluot ("viegli, pamazām salt") Nötk., Sessw., Orellen, Schibbenhof. drusku saluo jau trešuo dienu Jürg., N. -Peb.; "leicht, aber eine längere Zeit hindurch ununterbrochen frieren" Sessw., Lös., AP. u. a."

Avots: ME III, 678

saskaluôt, zusammenspülen Wid.: samazgas. plūdi saskaluojuši pa˙pilnam mālu Antrōp. II, 91. Subst. saskaluõjums, das Zusammenspülen; das Spülicht: Ēģiptes ielejas zemes kārtas radušās nuo Nīl[a] upes saskaluojumiem un dumblas (dūņu) slāņiem Antrōpol. III, 29. Refl. -tiês, zuviel geschüttelt werden und dadurch seinen Zustand ändern und sich mit Schaum bedecken: piens ve̦duot saskaluojies; alus mucā saskaluojies.

Avots: ME III, 731

‡ saspaluôt,

1) durchprügeln
Behnen, Pampeln, Pankelhof: bē̦rnu krietni s.;

2) voll ziehen, beenden (eine Arbeit):
s. darbu līdz bruokašķu laikam Behnen.

Avots: EH II, 449

savarmaluôt pastalu "eine pastala flüchtig, oberflächlich ausbessern".

Avots: ME III, 781

sazaluôt (sic!), mehr Laub, als Früchte entwickeln: kartupeļi, zirņi sazaluojuši Kl., Saikava, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 794

‡ sẽ̦naluôt, zu erschliessen aus ‡ nùosẽ̦naluôt.

Avots: EH II, 481

I skaluôt, ‡

2) schlagen
Seyershof: kad Liene ir sirdīga, tā tūliņ skaluo; ‡

3) vergeuden
Seyershof: lai tik skaluo visu naudu, - kas man par daļu! Refl. -tiês,

2): tev kuņģītis skaluojās kâ putriņas vērpelīte Tdz. 59848; wallen, wogen (vom Wasser)
Segew.; ‡

3) einander mit Wasser begiessen
Segew.: upītes malā ... ar meitām skaluojuoties Apsk. 1903, S. 14; ‡

4) sich spülen lassen
Seyershef: lietus ūdenī drēbes labi skaluojas; ‡

5) einander schlagen (gew. mit der Fausf)
Seyershof; ‡

6) "schwelgen"
Segew.

Avots: EH II, 499, 500

I skaluôt (li. skalúoti "spülen" Lit. Mitt. I,135), tr., intr., spülen: vara trauku tev būs ar ūdeni skaluot III Mos. 6, 28. kur ūdens vairāk skaluo A. XX, 138. rīkli skaluot, gurgeln, saufen U. Refl. -tiês,

1) (für sich) spülen
(tr.): skaluojuos, velējuos straujas upes maliņā BW. 13595;

2) spülen
(intr.): ūdens tikkuo dzirdami skaluojas ap laivas priekšgalu D. 118, 14. Zu an. skola "bespülen", norw. skvala "plätschern, spülen" und (?) ai. pra-kṣ̌āláyati "spült ab", s. Zupitza Germ. Gutt. 47 und Walde Vrgl. Wrtb. lI, 599 f.

Avots: ME III, 869

II skaluôt: "aprunāt" (skalāt) Zvirgzdine. Gehört wohl zu skaluôt I.

Avots: EH II, 500

II skaluôt "?": kas tā tāda skala mēle, manu dziesmu skaluotāja? kad tu tāda skaluotāja, kam pa˙priekšu neskaluoji! BW. 924, 1.

Avots: ME III, 869

skaluôtava*, skaluôtuve*, in der Verbind. ze̦lta skaluotava (skaluotuve B. Vēstn.) Dr., Latv., B. Vēstn., die Goldwäscherei.

Avots: ME III, 869

skaluôtuve (unter skaluôtava), ‡

2) eine Klatschbase
(?) Zvirgzdine (skalātive): staigā aplīk kai s. citus skalādama.

Avots: EH II, 500

šķaudaluôtiês, niesen De̦glavs.

Avots: ME IV, 21

spaluôt,

1): "pluosīt": sācis ve̦lnus s. Pas. XI, 248;

2): auch (vom Eisen, beim Schmieden)
Druw.;

3): ļuoti nuokarsē̦ta dzelzs spaluo Aizkuja.

Avots: EH II, 545

spaluot,

1) schlagen
Dunika, Nigr., LP. II, 86, (mit Hartem) Upesgrīva, prügeln Pampeln; schnell hauen Schrunden;

2) Risse bekommend sich abschälen
Bers.: kad daktiņi sāk spaluot, tad tie drīz vien pilnīgi sabuojājas Weissenstein. dzelzs spaluo, kad tuo kaļ ebenda;

3) "sprühen (von Funken)"
Wenden; uogles spaluo ("kvē̦luo") Hirschenhof;

4) energisch gehen:
visu gabalu spaluot kajām Jürg.; Energie anwenden: nu tik spaluo iet Nigr. Refl. -tiês, sich prügeln: sākuši sīvi spaluoties LP. VI, 546. sāka gar zirgu plêsties un spaluoties De̦glavs Ve̦c. pilsk. 63. Zu spalêt in der Bed. 1; in der Bed. 2 zu spala I.

Avots: ME III, 983

‡ straumaluôt, strömen, sprudeln Diet.

Avots: EH II, 584

‡ strum̃paluôt, zu erschliessen aus ‡ nuostrum̃paluôts.

Avots: EH II, 590

‡ sùkaluôt ² (meist mit nùo- ) PV., von Molken befreien: biezpiens vai krājums ir sūkaluojams.

Avots: EH II, 607

svaluots, heiss, siedend Ruhental n. Etn. 1, 90. Adv. svaluoti Naud., svaluoši, heiss; plötzlich, schnell; heftig, sehr: suņi man tīri svaluoti skrēja virsū Grosdohn n. Etn. I, 59. tâ sāp, ka svaluoši jākliedz (mit hochle. o gesprochen!) Saikava. Zu svals; vgl. auch sve̦luots.

Avots: ME III, 1143

taluôt, ‡ Refl. -tiês Erlaa, PV., ausgebreitet bleichen (intr.): lini uz lauka taluojas. Zur Bed. vgl. auch iztaluôt.

Avots: EH II, 666

taluôt, intr., = baluot, bleichen: lini labi taluo saule Jürg., Nötk., AP., N.-Peb.; aude̦kls taluo Erlaa, AP., Meselau; zu tals.

Avots: ME IV, 128

uzaluôt,

1) aushohlen:
kurmis uzaluojis pļavu;

2) aufspüren:
suns uzaluoja kurmi Segew.

Avots: ME IV, 315

‡ uzčaluôt "?": "kâ jūtas kalpa kungs?" Rūta draišķi uzčaluoja un tūdaļ kļuva nuopietno Sārts Str. 232 f.

Avots: EH II, 720

uzskaluôt, ‡

2) (Mehl auf Wasser) schütten und ein wenig durchrühren
Frauenb.: u. miltus, lai luopi nuodzeŗas.

Avots: EH II, 733

uzskaluôt, (hin)aufspülen: viļņi uzskaluojuši smiltis uz krasta. Refl. -tiês, (hin)aufgesptilt werden: uz pļavas uzskaluojušās smiltis.

Avots: ME IV, 377

valuôt Spr., mit einem Wall umgeben.

Avots: ME IV, 463

valuôtiês "?": kruogā, stoikas istabā kâ dzē̦rājs valuojas JR. IV, 160. Fehlerhaft für vaļuôtiês?

Avots: ME IV, 463

‡ II varmaluôt, zu erschliessen aus savarmaluôt.

Avots: EH II, 758

varmaluôt, schwatzen Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 480

veĩkaluôt*, Refl. -tiês: ar tādiem priekšme̦tiem veikaluojas jūsu draugs A. Upītis Ģertr. 231.

Avots: EH II, 768

veĩkaluôt*, veĩkaluôtiês* Puriņš Nauda 63, ein Geschäft betreiben; Geschäfte machen: uzsāktu pats veikaluot Austriņš Daugava I, 984. žīds arī nebūtu pratis labāki veikaluot Deglavs Rīga II, l, 143. labi veikaluoties, gute Geschäfte machen Dr. uzme̦klē̦dams... maininiekus un ar tiem veikaluodams Janš. Dzimtene ² III, 171.

Avots: ME IV, 523

zaluôt, wuchern (ohne Früchte zu tragen; hauptsächl. von Hülsenfrüchten und Kartoffeln gesagt) Assern, Bers., Dubena, Ellern, Fehsen, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kalzenau, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Vīt.: kartupeļi, zirņi, pupas zaluo. kartupeļu laksti, veldē sakrituši, zaluo Vīt. veldēs mieži sāk zaluot ders. šuogad jau zirņu nebūs: zaluo kâ traki Gr.-Buschh. Wohl zu zaļš.

Avots: ME IV, 686

ze̦ñgaluôt, kauen Nigr.

Avots: ME IV, 713

‡ zuobgaluôt Mekons, Deb. vaļā (1873) 17, spotten.

Avots: EH II, 813

‡ žūžaluôt "?": visu nakti tautu dẽ̦ls ž. žūžaluoja Suitu k., № 450.

Avots: EH II, 823

apgubenis, ein Kopftuch: apgubenis - smalka aude̦kla drāna RKr. XVI, 124 aus Rutzau [zu li. gùbalotis oder gaũbtis, "sich (den Kopf) umhüllen", le. gubt, ksl. гъбежь "Biegung" u. a.].

Avots: ME I, 89

banīte, bane, banīca, auch bānīca A. XX, 790, banītis od. bānītis [aus mnd. bonit "Hut" > frz. bonnet], das Barett, die Kalotte, eine Frauenmütze: viņš strādādams bij nuolicis ce̦puri, paturē̦dams galvā tik banīti Vēr. I, 1456. pašaustas drēbes mices, izšūtas apakšā ar dzīpariem, sauktas bānītis od. bānīca Plutte 65.

Avots: ME I, 263

salata Lautb., ein Flussfisch U., salaka Wid.; salate, ein Fisch Konv. ² 2320, PlKur. Zu li. salatis od. salotė "der Rapfen, Rohrkarpfen" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 167).

Avots: ME III, 667