aizvelt
àizvel̂t: ar akmini aizvēla tuo alu Pas. VIII, 52, man wälzte einen Stein vor die Höhle und versperrte sie dadurch.
Avots: EH I, 62
Avots: EH I, 62
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aizvelt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aizvelt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
aizvelt
àizvel̂t, tr., hinter etw. wälzen, hin-, weg-, vorwälzen: velšus viņš tevi aizvels ar tādu velšanu kā luodi uz zemi Jes. 22, 18. durvīm bijis aizve̦lts briesmīgi liels akmens priekšā LP. IV, 166. Refl. -tiês,
1) sich fortwälzen, hin-, wegrollen
LP. VII, 125;
2) sich wälzend schliessen:
ve̦lē̦nām aizvēlās mute un dzirde MWM. IX, 601.
Avots: ME I, 59
1) sich fortwälzen, hin-, wegrollen
LP. VII, 125;
2) sich wälzend schliessen:
ve̦lē̦nām aizvēlās mute un dzirde MWM. IX, 601.
Avots: ME I, 59
Šķirkļa skaidrojumā (1)
aizkūleņot
àizkùleņuôt und àizkūle̦nât,
1) tr., fortwälzen:
puisis lieluo priedes bluķi aizkūle̦nāja uz grē̦du AP.;
2) intr., sich fortwälzen:
aizvelties kūleņiem Aps.
Avots: ME I, 35
1) tr., fortwälzen:
puisis lieluo priedes bluķi aizkūle̦nāja uz grē̦du AP.;
2) intr., sich fortwälzen:
aizvelties kūleņiem Aps.
Avots: ME I, 35