lim̂ts, 
-s, [limts U.], 
limte,1) [lim̂ts 2 , -s, Arrasch], 
 eine Strohdecke auf dem Mistbeete, auch vor dem Fenster AP.: 
lai gul ziemu aple̦duojuse aka zem limtēm Austr. 
cik smagi gulstas šīs miglas limtis uz garu Austr. 
[klēts priekša aizklāta ar limtīm Austriņš Nuopūtas vējā 92;
2) lìmte N.-Peb., 
= lints 4;
3) lìmtes 2 (in Domopol 
lìmts 2 , -s) "ārdi rijā" Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12 (S. 112).] vgl. 
lints. [Ursprünglich vielleicht:  Reisigbündel; in diesem Fall zu lìmt, vgl. poln. łom  "Reisig, Windbruch".]Avots: ME II, 
471