aizduļķēt
‡ àizduļķêt, àizduļkuôt,  trüben (perfektiv): a. stiklu. a. kam skatu. Refl. -tiês,  sich trüben (perfektiv);  versanden: stikls aizduļķējies. avuots aizduļķuojies Schnehpeln. grāvis aizduļķuojies Trik.
Avots: EH I, 20
Avots: EH I, 20
'aizduļķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: