Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žūra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žūra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

žūra

I žūra,

1): mit ũ Schwarden;

4): auch OB.; "skābs auzu miltu ķīselis" mit ũ Ahsw., Gramsden; uogas bija vienā žũrā (Brei?)
sakritušas un saspiedušās Kaugurciems;

7): "ar ūdeni nuolaistījies cilvē̦ks" (mit ũ) Bunka.

Avots: EH II, 823

žūra

I žūra,

1) schmutziges Wasser, Spülicht
Frauenb., (mit ũ ) Bauske, Schnehpeln; eine trübe Flüssigkeit Grünh.: lej laukā tuo žūru! Frauenb. uogas saspiestas vienā žūrā (="gabalā, pikā") Kaugurciems;

2) eine wässerige, lang gekochte Grütze
(mit ũ) Schibbenhof;

3) "pusdarīts alus" Frauenb.;

4) Haferbrei
Kalleten, N. - Bartau; "auzu ķīselis" Funkenhof; gesäuerte Hafergrütze (mit ũ ) Dunika; Brei Preekuln; eine Art Kartoffelsuppe mit Roggenmehl, "auzu ķīselis"(žũre) Rutzau; ein mit Mehl zubereiteter Viehtrank (žùra 2 ) Sessw.;

5) andauerndes Regenwetter
Vīt.; starker Regen Frauenb.; ein Regenguss (žùre 2 ) Lettihn, Mar.: uznākuse lietus žūra Frauenb. bija gan žūre: ūdens upēm vien skrēja Mar. n. RKr. XV, 146. tīrais žūras laiks Vīt.;

6) comm., ein Saufbold
Bewershof (vgl. zūra); eine Kuh, die viel trinkt N. - Peb., (žūre) Ramdam;

7) "lējēja, žūrē̦tāja" (žũra) Ronneb. - Neuhof, (žũra, žũre) Nötk.;

8) eine Pisserin
(mit ũ ) Nötk.;

9) übermässiges Trinken, Saufen
(žūre) Selb.: kruogā bija sanākuši pluostinieki, un iztaisījās ļuoti liela žūre Selb.;

10) Jauche, dünnflüssiger Kot
Preekuln. In den Bedeutungen 5 - 9 (und 1 - 2 und 10?) zu žaut II 3 - 4?

Avots: ME IV, 836, 837

Šķirkļa skaidrojumā (4)

sleņģis

II sleņģis, = sliņķis ("auch in Kurl.") U.: glabājies nu, māsiņa, kāda sleņģa (Var.: žūra) dabūjuse! BW. 21876.

Avots: ME III, 926

vistiņa

vistiņa,

1): auch Ramkau, Saikava; ‡

4) "jē̦(l)kulas kūlītis, ar kuo aizbāž paspārnes, lai ziemā sniegs neieput" AP.; ‡

5) "jē̦(l)kula, kuo aptin žūra tapai un sasien ar auklu" AP.

Avots: EH II, 790

žūre

I žūre, s. žūra I.

Avots: ME IV, 837

žūris

I žūris,

1) eine Pfütze
(mit ũ ) Bauske, (mit ù 2 ) Erlaa, Selsau, Sessw.: te tāds žūris pieliets, ka nevar ne pāriet Bauske;

2) eine Speise Erlaa; mit Wasser verdünnter Quark od. Hanf
Erlaa;

3) wer viel Flüssigkeit vergeudet, unnütz giesst
(mit ũ Nötk., Ronneb., Sermus;

4) wer sich mit Wasser begossen hat, wer durchnässt ist
mit ũ ) Bauske, Drosth., (mit ù 2 ) Adl., Erlaa, Golg., Heidenfeld, Prl., Selsau, Sessw.: slapjš kâ žūris Drosth., Selsau;

5) wer viel (Wasser) trinkt
(mit ũ ) Bauske, (mit ù 2 ) Prl.; ein Säufer, Saufbold (mit ũ ) Bauske, (mit ù 2 ) Erlaa, Lubn., Prl., Saikava, Selsau, Sessw.: valkājies nu, māsiņa, kāda žūra (vom Mann gesagt) dabūjusi! BW. 21876 var.;

6) "žeiris" (mit ũ ) Karls.

Avots: ME IV, 837, 838