Paplašinātā meklēšana

‡ àizšņàukt, hinter etwas oder hin-, wegschneuzen: a. aiz piedurknes; a. (ar vienu nāsi, uotru aizturuot) līdz sienai.

Avots: EH I, 56

‡ apšņàukt, schnaubend (schneuzend) bespritzen (besudeln): a. uotru cilvē̦ku. Refl. -tiês Bers., sich ab-, ausschneuzen.

Avots: EH I, 120

I ìešņàukt tabaku, Tabak schnupfen (perfektiv) um Tuckum.]

Avots: ME II, 78

II ìešņaukt "einschneiden (z. B. in die Hand)" Burtn.]

Avots: ME II, 78

‡ nùošņàukt,

1) = izšņàukt 1: nuošņauc de̦gunu Janš. Dzimtene IV, 237 (ähnlich I, 90);

2) "(die Nase) mit den Fingern reinigen" (?)
Frauenb.;

3) = izšņaukt 2: nuošņauc tabak[u] Tdz. 54481, Frauenb.;

4) schnell abschneiden
Ermes, Trik.: n. gabalu gaļas. Refl. -tiês Dunika, Frauenb., (Tabak) schnupfen (perfektiv): paņēma tabāku un nuošņaucās.

Avots: EH II, 97

pãršņàukt, (mit einem scharfen Messer) durchschneiden: p. pirkstu Wolmarshof.]

Avots: ME III, 182

pašņàukt, tr., intr.,

1) etwas schneuzen:
de̦gunu;

2) entfernen, beseitigen, wegschneiden:
uz reiz šim pašņauks mēli nuost LP. IV, 168.

Avots: ME III, 116

sašņàukt,

1) schneuzend, schnupfend beschmutzen:
s. lakatiņu netīru Golg.;

2) schnupfend verbrauchen:
s. nedēļas laikā daudz tabakas;

3) zerschneiden:
s. pirkstu Wolmarshof. Refl. -tiês tabaku Ar., reichlich Tabak sehnupfen.

Avots: ME III, 759

I šņàukt, ‡

2) "strauji sist" Seyershof: nem žagaru un šņaûc ² vienreiz tam puikam! ‡ Subst. šņàucẽjs, ein (Tabak) Schnupfender:
tabaciņu šņaucējiņš BW. 1641.

Avots: EH II, 652

I šņàukt (li. šniaũkti KZ. LII, 293 "schnupfen" Leskien Abl. 312), -cu, schnauben, schneuzen U.: de̦gunu. šņaucams tabaks, Schnupftaback U.: jāiesvaida ar salda sviesta un šņaucama tabaka maisījumu Etn. II, 10. Zu šņūkt, šņukurs u. a.

Avots: ME IV, 93

II šņaukt! Interjektion: šņaukt! izgāž.... vērsim ciskai ļaupatu LP. IV, 6. šņaukt! . . . ar zuobinu nuocirtis . . . galvu 138.

Avots: ME IV, 93

uzšņàukt,

3): "strauji kam uzsist" (mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 736

uzšņàukt,

1) auf etw. schnauben, schneuzen
(perfektiv): uzšņaukt uz drēbēm. uzšņaukt kam virsū;

2) dazu, noch schnauben:
uzšņauc nu vēl vienu šņaucienu (nimm noch eine Prise!)!

3) einen Hieb versetzen:
uzšņauc zirgam ar pātagu!

Avots: ME IV, 390

izšņaũkât, tr., freqn., izšņàukt,

1) schneuzen:
de̦gunu izšņaukāt, izšņaukt;

2) verschnupfen:
tabaku;

3) ausschnüffeln:
peļu alu MWM. VII, 693. cūka izšņaukā ēdienu C., Bers., Refl. - tiês, zur Genüge schnupfen, schnüffeln.

Avots: ME I, 813

nùošņurkât,

1) "izšņaukt": n. de̦gunu Warkl.;

2) beschmutzen:
n. visu siênu Warkl. - Refl. -tiês,

1) sich beschmutzen
Warkl.;

2) niedergeschlagen, apathisch werden
Schwanb.]

Avots: ME II, 870

pìešņaũkât, piešņaukt, vollschnauben, -schneuzen.

Avots: ME III, 301

šņorkât, ‡ Refl. -tiês (mit ar̃) Seyershof "bieži šņaukties". Vgl. šņurkâtiês.

Avots: EH II, 653

šņūkât, -ãju,

1) freqn. zu šņùkt Lasd., Ruj., Wessen, schnauben, durch die Nase ziehn
Wid., Fest.; beim Weinen schnucken Fest.: de̦gunu šņūkât (bieži šņaukt) AP., Drosth., Dunika, Gramsden, Jürg., MSil., Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, (mit ù ² ) Bers., Gr.Buschhof, Lubn., Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Warkl., tabaku šņūkât Salis, Stenden, (mit ù ² ) Bers., Lubn., Saikava. nemitīgi šņūkādams pārsalušuo de̦gunu Daugava I, 677. kāju šļūkāšana un šņūkāšana A. XXI, 3;

2) = šņukât 1 Nötk. (mit ũ ). Refl. -tiês Dunika, = šņūkât 1: Ķīsis... slaucīja asaras un šņūkājās Latv., Stenden.

Avots: ME IV, 99

šņùkt: "šņaukt (de̦gunu)" Kalz., Lubn., Nerft, Sonnaxt, Warkl., Weissensee (mit ù ² ); šņūcīsim ... tabaciņu BW. 1641 var. (aus Treiden). ‡ Refl. -tiês Seyershof "de̦gunu šņaukt": man jāšņûcas ² katru minuoti. ‡ Subst. šņùcējs "kas šņūc": tabaciņu šņūcējiņš BW. 1641 var.

Avots: EH II, 654

uzšņùkt, = uzšņaukt 1: bē̦rns uzšņūca uz piedurknes Dond., Stenden.

Avots: ME IV, 390