Paplašinātā meklēšana

àizšķeterêtiês, àizšķetêtiês,

1) anfangen zu krausen:
dzija aizšķeterējās AP., JK.;

2) hinschlendern:
zē̦ni aizšķeterējušies uz e̦ze̦rmalu Schwnb., Neugut; davonziehen Infl. n. U.

Avots: ME I, 54

atšķeterêt, tr.,

1) aufzwirnen, die Fäden lösen:
dziju;

2) loswickeln:
kamuoli. Refl. -tiês, sich loswickeln.

Avots: ME I, 201

pãršķeterêt, tr., noch einmal, von neuem zwirnen, zusammendrehen: šuo dziju vajadzēs pāršķeterēt Jürg.]

Avots: ME III, 181

pìešķeterêt,

1) zuzwirnen:
p. vēl trešuo kārtu;

2) vollzwirnen:
p. divi spuoles Jürg.

Avots: ME III, 300

sašķeterêt, ‡

2) aneinander hetzen
U. (unter šķeterēt): kaimiņus s., Feindschaft unter Nachbarn anrichten Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Feindschaft"). kas ... ķildas ceļ. jeb ļaudis sašķeterē Stobe 1798 I, S. 8. Refl. -tiês: dzijas var s. (= samurkšķīties) N.-Peb.

Avots: EH II, 453

sašķeterêt Wid., sašķetinât C., Spr., tr., zusammendrehen, -zwirnen; (fig.) eng verbinden: sašķeterē divas viente̦ku dzivitiņas par vienu pavedienu Janš. Bandavā I, 321. nuo sašķetinātām dzijām II Mos. 36, 8. viss sašķetināts kamuolā Jaun. mežk. 186. tagadne ir neaprakstāmā kārtā sašķetināta ar pagātni Stari II, 709. Refl. -tiês, sich zusammendrehen; sich eng verbinden: duomas, kas sašķeterējās kuopā A. XX, 771; sašķetinât "lose, leicht zusammendrehen" Jürg.; "sarežģīt" Gr.-Buschhof. Refl. sašķetinâtiês Schwanb. "sarežģīties", sašķēlêt,"sarežģīties".

Avots: ME III, 755

šķeterêt,

1): auch Dunika, Nötk., OB., Ramkau, Schnehpeln; "savē̦rptu dziju divi kārtām saliktu nuo jauna vērpt, rateni uz uotru pusi griežuot" Liepna; tieva, gaŗa tu, pādīte; kas jel tevi šķeterēj[a]? jauni puiši šķeterēj[a] Jāņu nakti pieguļā Tdz. 53473 var.; ‡

10) zerschneiden
Sussei: š. kāpuostus; ‡

11) Durchfall (Diarrhöe) haben
Frauenb.: tu jau atkal sāc š.; ‡

12) "?": kādēļ mans ratenīt[i]s š. šķeterēja? vai tādēļ šķeterēja, ka tautām darināju? BW. 6980 Refl. -tiês,

1): villaina dzijs viegli šķeterējas Mahlup. villainam aude̦klam galus apsvilina, lai nešķeterējas vaļā ebenda;

2): tis jau šķe̦tē̦rē̦damies vien aizgāja Kalupe.

Avots: EH II, 632

šķeterêt Stomersee, -ẽju,

1) zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen
U., Adsel, Gramsden, Wessen: viena vērpa, uotra auda, trešā zīdu šketerēja 8W. 13250;

2) fig., zur Bezeichnung einer Verbindung, Verdoppelung:
nu ir laimīte, un nevis kaut kāda - šķe̦te̦rē̦ta laimīte! divējām mušiņām reizā bē̦rni Janš. Bandavā I, 368. šķe̦te̦rē̦tās Katriņas 321, von einer tauben und einer blinden Frau gesagt, die aufeinander angewiesen sind und immer zusammen gesehen werden;

3) abwickeln;
fig. (in ununterbrochener Reihenfolge) ertönen lassen: (avuots) dziesmas šķeterēj[a] Aus. I, 90. cīruļi... gavilē un skaļas trallas šķeterē RA.;

4) wankend gehen
Bauske, Saikava; sich herumtreiben Warkl.;

5) aneinanderhetzen
L., U.;

6) zanken
(intr.) Saikava;

7) aufwerfen:
blondīne ar... šķe̦te̦rē̦tuo de̦guniņu Janš. Bandavā II, 45. kas tavam šķe̦te̦rē̦tajam de̦gunam daļas gar mani? I, 329;

8) "?": trums šķeterē Br. 187;

9) falsch machen, verwirren
Pilda; Verwirrung machen St. Refl. -tiês,

1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln:
sāka šķeterēties līdzcietības pavediens A. XX, 622. kamuolītis šķeterējās, un meita iet pēc jā Pas. IV, 391 (aus Atašiene);

2) sich herumtreiben
Lubn., Warkl.; fahren, reisen, abziehn (in verächtlicher Bedeutung) Infl. n. U.;

3) "(meitai) griezties ar puišiem" Wessen. In den Bedd. 1 - 3 und 9 nebst li. sketerioti (Miežinis) "крутить (нитки)" zu šķetere 1; in den Bedd. 5 - 6 zu šķetere 3.

Avots: ME IV, 30

uzšķeterêt, uzšķetinât, auf-, drüberzwirnen: jāuzšķeterē (jāuzšķetina) pavedienam vēl viena kārta virsū Bauske.

Avots: ME IV, 388

dzija (li. gijà). Demin. dzijtiņa, dzītiņa,

1) das Garn:
rupjas, smalkas dzijas. dzija tik smalka kâ uodes zarna. dzijas šķeterēt, tīt. vērpt. kāda dzija, tāda drēbe;

2) = dzeinis 1: dzeju [hochle. aus dziju] vīt BW. 30394. 1 var. [aus Selb.], [Nebst dzeika, dzeine I und serb. ži"ca "Faden"
etweder zu ai. (ved.) jiyā "Bogensehne" u. a. oder zu la. fīlum "Faden" (vgl. le. dzîsla). arm. ǰil "Sehne des Körpers, Schnur", kymr. gi "nervus"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 38 und 413 f., Zupitza Germ. Gutt. 174. Hübschmann Arm. Gramm. 486, Boisacq Dict. 120 unter βιός Walde Wrtb. ² 291. Trautmann Wrtb. 87],

Avots: ME I, 549

zĩds,

1) auch: zīde L., U., (mit ĩ ) Grenzhof, (mit ì ² ) Mar. n. RKr. XVII, 139, gen. s. zīdas BW. 22609 var., zīža Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 50, gen. pl. zīžu, die Seide: audeklis un zīde Glück Ezechiel 16, 13. zīdu (Var.: zīdi) šķeterēt BW. 6675. zīda (Var.: zīža, zīdes, zīdas) diegu 22609. zīžu diegi, Nähseide U. zīžu drēbes, seidene Kleider U. aptērpēs ar zīža drēbēms Manz. Ev. u. Ep. zīdes matpīnīte BW. 5524 var. zīdes nē̦zduogā 13250, 30. zīdes drāniņu LP. VI, 337. zīdes lakats Siuxt. zīdes svārkus Pas. IV, 144;

2) Plur. zīdi, zīži Manz. Lettus, die Seiden;
zīdi, zīdes, U. (auch Sing. zīde, ein Seidenband), Seidenbänder: izģē̦rbts... ar ze̦ltu, zīžiem Manz. Post. I, 515. kāzās mani diži zīdi... tapināti BW. 12118, 8. trīs zīdiņus (Var.: bantītes) matuos pinu 10853 var.; 5542. villanītes ar visām zīdītēm 29225 var.;

3) zīda lapas, convallaria majalis L. Dond. n. RKr. III, 70. Nebst estn. sīt aus mnd. side.

Avots: ME IV, 732