Paplašinātā meklēšana

àizļe̦kât, schnell weggehen (Marienburg, Schwaneburg u. a): šķipelīti nuometis, viņš aizļe̦kāja uz mācītāja galu.

Avots: ME I, 38

‡ àizpļe̦kât,

1) mit Kot besudeln
Kal.: a. duru priekšu;

2) durch Kot hin-, weggehen
Dunika.

Avots: EH I, 43

‡ apļe̦kât, um etwas herumlaufen: a. ap istubu Rutzau.

Avots: EH I, 100

‡ appļe̦kât Dunika, (mit schmutzigen Füssen auftretend) besudeln: a. grīdu dubļainām kājām.

Avots: EH I, 106

‡ atļe̦kât, plump zurück-, herlaufen Rutzau: gans atļe̦kājis nuo ganīklas mājās.

Avots: EH I, 154

‡ atpļe̦kât, durch Kot watend herkommen Dunika, Rutzau: vai tu varēji pa tādu ceļa a.? Refl. -tiês, bis zum eignen Überdruss durch Kot waten Dunika: a. pa dubļiem.

Avots: EH I, 159

‡ ieļe̦kât "ieplêst" Mar.: kaķis sunam ieļe̦kāja par ausi.

Avots: EH I, 528

‡ izpļe̦kât, austreten (beim Waten tiefe Spuren hinterlassend) Dunika: i. dubļus. Refl. -tiês, eine Zeitlang (zur Genüge) durch Kot waten Dunika: dabūju krietni i.

Avots: EH I, 474

ļe̦kât: auch (gehen) Salis, (laufen) Rutzau. Refi. -tiês,

2): galva ļe̦kājas (hängt schlaff herunter)
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 770

ļe̦kât, -ãju, C., Smilt., Mar., ļe̦kuot Grünh., Denominativ von ļe̦ka, laufen, gehen: kājas sāk ātrāki ļe̦kuot Purap. Refl. -tiês,

[1) ļe̦kâtiês "nach dem Regen im Kot waten"
Ruj.; matschen, manschen Roop, Nitau, Serben u. a.];

2) baumeln, bummeln, schlottern
Wid.: [piedzē̦rušam braucējam galva ļe̦kājās uz visām pusēm Lennew. ar zuobe̦nu atcirstā ruoka vaļīgi ļe̦kājās gar sūniem Lennew. aiz zibsnas ļe̦kājās pūri cimdu Janš. Dzimtene ² I, 78. In Mar. sei ļe̦kâtiês synonym mit skrieties, lēkties, plêsties].

Avots: ME II, 535

ļe̦kâtiês Dond., schwatzen, Unsinn reden˙l

Avots: ME II, 535

‡ nuoļe̦kât Frauenb., hingehen: līdz vakaram gan nuoļe̦kāšu līdz sudmalām.

Avots: EH II, 65

nùopļe̦kât, tr.,

1) abtrampeln:
vistas nuopļe̦kājušas puķu duobes Dond.;

[2) (mit Schmutz) bespritzen, beflecken:
pa nakti mājās nākuot nuopļe̦kāju bikses Dunika. Refl. -tiês, sich beschmutzend bespritzen Dunika].

Avots: ME II, 833

‡ papļe̦kât Dunilta, = pabradât: p. pa dubļis. kāds (dubļainām kājām ejuot pē̦das atstādams) papļe̦kājis istubas vidū.

Avots: EH II, 164

‡ pãrpļe̦kât Dunika,

1) mit nassen Füssen heimkehren:
p. mājās;

2) mit nassen Füssen hinübergehen.

Avots: EH II, 208

‡ pìepļekât, (mit nassen Füssen) volltrampeln Dunika: p. istabu.

Avots: EH II, 266

pļȩkât,

1): (bȩ̄rni) skrēja mums pakaļ, pļȩkādami savām... kājelēm pa dubļiem Jauns. Raksti VI, 343. Refl. -tiês,

1): auch Seyershof; ‡

2) sich mit einer breiigen Masse (Lehm, Kot, Teig) abgeben
Seyershof; ‡

3) verschwenderisch mit etw. umgehen
Dunika: p. ar naudu, ar trumpām.

Avots: EH II, 307

pļe̦kât, -ãju,

1) mit der flachen Hand schlagen, etwas Weiches, Klebriges werfen, plätschem
Wid.: kam, pīlīte, tu pļe̦kāji, kam sajauci ūdentiņu? BW. 11903;

2) klatschen, bösen - Leumund verbreften
Ramelshof. Refl. -tiês, waten: ilgi pļe̦kājās pa slapjuo tīrumu un nevarēja tikt uz ceļa Dunika. Vgl. plekšêt 1 u. 2.

Avots: ME III, 368

saļe̦kât,

1): "palaidnīgi jaukt (kādu biezāku šķidrumu)" Sermus.

Avots: EH II, 428

saļe̦kât,

1) knetend mit Wasser vermischen:
s. mālus Wrangelshof; zusammenkneten, -quetschen: s. uogas Lenzenhof;

2) "sabradāt": s. zābakus Mar., Smilten, Allendorf, Salisb. u. a.; s. kājas Dunika; mit unsaubern Füssen besudeln: peles saļe̦kājušas pienu netīru Nötk. bē̦rni saļe̦kājuši sedzeni Wolmarshof;

3) zahlreiche Spuren hinterlassen:
te laikam daudz zaķu, ka tik daudz pē̦du saļe̦kāts Vank.

Avots: ME III, 678

sapļe̦kât, ‡

2) = samĩdît: s. labību Wolmarshof. s. (= sabrist 1) kājas Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika. = sabristiês.

Avots: EH II, 437

sapļe̦kât, intr., zusammenfallen, glitschig, schliefig werden: es šuoreiz izcepu sapļe̦kājušu maizi Dond. N. RKr. XVII, 50.

Avots: ME III, 705

‡ šļekât Salis "(e̦nkura ķēdi) vaļīgāk palaist."

Avots: EH II, 645

uzpļe̦kât, = uzpļe̦ckât; mit den Füssen Schmutz auftragen: guovs uzpļe̦kājusi uz ceļa C., Ramkau. suns ar savām kājām uzple̦kājis dubļus uz izklātuo aude̦klu Dunika.

Avots: ME IV, 368