Paplašinātā meklēšana 
Meklējam 'ļaundieniņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļaundieniņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
ļaundieniņa
ļaũndieniņa,  
der bose Tag, das bose Verhängnis: dieniņ, mana ļauudieniņa, tu atgāji nezinuot BW. 27456. Gew. ļauna diena.Avots: ME II, 
532 Šķirkļa skaidrojumā (1)
ļauns
ļaũns,
1)  böse, übel: ķēniņš, tuo dzirdē̦dams, paliek briesmīgi ļauns LP. IV, 24. 
ļauni gari,  böse Geister. Sprw.: 
tā jau pasaules alga, labam ļauna atmaksa. es savai līgavai ļauna varda nesacīju BW. 22710. 
ļauna diena, s. 
ļaundieniņa. (Als Subst.)  
der Böse, das Bose, das Übel: ļaunam ļauni darbi. Sprw.: 
labs nav bez ļauna. ne˙ka ļauna neduomādams, viņš negāja pie uguns Dīcm. I, 16. 
tev ļauns ne˙kas nenuotiks LP. VII, 232. 
tie ļauniņa nedarīja BW. 6464. 
ļaunu od. 
par ļaunu od. 
ļaunā ņemt,  übel nehmen: neņem par ļaunu, (ļaunu BW. 25484), 
ļaunā! ar ļaunu ne˙kā laba neizdarīsi. diezin, kas mani pieminēja un vai par labu, vai par ļaunu Etn. I, 55;
2)  link, verkehrt: ļaunā puse,  die linke Seite: drēbēm jāapgriež ļaunā puse Tr. 507. 
[Am ehesten wohl identisch mit li. liáunas  "geschmeidig, biegsam, lose; bose" (s. Leskien Nom. 355, Persson BB. XIX, 279 ff., v, d. OstenSacken IF. XXXIII, 222 f., Būga KZ. LII, 91, der hinsichtllch der Bedeutung auf slav. lǫkavъ  "ränkevoll, bosartig" verweist; s. auch die Parallelen bei Berneker Wrtb. I, 740) und (etwa mit einer Urbedeutung  "lose") ein Verbaladjektiv zu ļaũt (s. dies), s. Persson Beitr. 711; dass hierher auch slav. ľutъ  "grimmig, grausam" gehore (wie Mikkola RSI. I, 9 und v. d. OstenSacken 1. c. annehmen), ist wegen der teilweise abweichenden Bedeutung und Intonatlon (serb. ljût) recht zweifelhaft. Zur Bed. 2 vgl. semasiologisch estn. paha  "schlecht, übel, bose": (Komparativ) pahem  "link", pahem-pōl  "auf der verkehrten Seite".]Avots: ME II, 
532