Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķizināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķizināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

izķizināt

‡ izķizinât Dunika, Perfektivform zu ķizinât I: puiši meitas izķizināja ar siera gabalu.

Avots: EH I, 461

ķizināt

I ķizinât: nuo Jūsu suolījuma, kuo man ķizinājāt; ka ... vedīšuot atkal sev līdza, ... neiznāks ne˙kas Janš. Bandavā II, 178. puišelis ķizinātājai gre̦dze̦nu nuomauca Līgava I, 358. Refl. -tiês,

1): nedillinies un neķizinies viņam pretī!
Janš. Līgava I, 207; Neckerei treiben; Händel suchen Segew.

Avots: EH I, 705

ķizināt

I ķizinât, ķizît, -ĩju, tr., jem. etwas Angenehmes zeigen, es aber nicht geben [Dond.], oder es sich nicht gönnen, necken, reizen, zergen, schadenfroh ķiz, ķiz sagen, indem man mit dem rechten Zeigefinger den linken streicht [Dunika]: redz, neģēlis kāds, nuoņēmis gre̦dze̦nu, nāk te sē̦tā ķizināt LP. V, 302. [viņš savu naudu ķizina priekšā U.] kuo tu te viņam ķizī, ka tu viņam neduod Wain. nu tad ēdi vienu (ābuolu)! kuo tu ķizini! LP. VI, 865. [(kurpītis) skaudīgā priekā vīstīja dūres pa gaisu, ķizinādams Ādamam atslēgu Janš. Dzimtene 2 I, 52.] mazais viņu ķizināja un teica: ķiz, ķiz, brālīt, man astuoņi zirgi, tev ne˙viena JK. V, 109. saimniece man ķizīja, ka es vīru nedabūju VL. Refl. -tiês,

1) sich necken, charmieren:
ilgi viņi nedabū ķīķēties un ķizināties Janš. [Bārenīte 29];

2) nach etw. streben, verlangen
Lems., Salis n. U.;

3) wiederholt
ķizinât: kuo ķizinies? pietiek jau Dunika.

Avots: ME II, 387

ķizināt

II ķizinât Biel. n. U., forschen. [Wohl aus liv. küzz resp. estn. küzima "fragen", s. Thomsen Beröringer 262.]

Avots: ME II, 387

ķizināt

III ķizinât, tr., beschmutzen, beschmieren: vai es iešu nagus ķizināt gar kunga mantu? Alm. vai mēs iesim gar viņu nagus ķizināt Alm. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmieren: bē̦rni ķizinās Degl.

Avots: ME II, 387

noķizināt

‡ nuoķizinât Frauenb. "etwas Schönes zeigen und nicht geben".

Avots: EH II, 59

paķizināt

paķizinât, ein wenig ķizinât I Dunika.]

Avots: ME III, 53

pieķizināt

‡ pìeķizinât, charmierend anlocken (erlangen?): dzīvuoja... grȩznuodamās un puišiem ķizinādamās, līdz pieķizināja sev jaunuo dārznieku Janš. Līgava II, 313.

Avots: EH II, 257

uzķizināt

‡ uzķizinât, neckend od. reizend jem. sich hinaufbegeben machen: pate uzķizināja jaunkungu augšām Janš. Līgava II. 397.

Avots: EH II, 727