ķiņķēt
ķiņ̃ķêt [Bl.], -ẽju, tr., knüpfen, spannen besond. in den. Zstz. mit ie-, nuo-: ieķiņķēt, anspannen: zirgu; nuoķiņķēt, abspannen. - Aus li. kinkýti "anspannen."
Avots: ME II, 382
Avots: ME II, 382
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķiņķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķiņķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
noķiņķēt
nùoķiņ̃ķêt, [auch nùoķiņķelêt Wid.], tr., abspannen: mežkungs ķēvīti nuoķiņķējis BW. 30566. [Berhut auf li. nukinkýti.]
Avots: ME II, 806
Avots: ME II, 806