ķerra
I ķe̦r̃ra, die Karre: kur ķe̦rru stumj, tur ķe̦rra iet. Entlehnt [nebst estn. kärr ; zum e, aus a vgl. Le. Gr. § 22 c; doch gibt Grimms Wrtb. auch ein d. kerre].
Avots: ME II, 368
Avots: ME II, 368
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķerra' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķerra' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (1)
burkšķēt
bur̃kšķêt, bur̃kšêt, burSkstêt, intr.,
1) rasseln, poltern, rollen, knirschen (vom Schnee) Ronneb., undeutlich sprechen, schwatzen Salis:
akmentiņi burkšķēja nuo kalna lejā. burkš trejriteņu ķerras Duomas II, 483. zemnieks kâ satrūcies sāka runāt burkstuošā balsī A. XX, 781;
2) burkšķēt flattern
Wid. [Zu li. burkšnóti "rasseln", poln. barczeć "rauschen, knirschen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 108.]
Avots: ME I, 353
1) rasseln, poltern, rollen, knirschen (vom Schnee) Ronneb., undeutlich sprechen, schwatzen Salis:
akmentiņi burkšķēja nuo kalna lejā. burkš trejriteņu ķerras Duomas II, 483. zemnieks kâ satrūcies sāka runāt burkstuošā balsī A. XX, 781;
2) burkšķēt flattern
Wid. [Zu li. burkšnóti "rasseln", poln. barczeć "rauschen, knirschen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 108.]
Avots: ME I, 353