ķḕ̦ms [auch PS., Serbigal, Neuenb., Schujen, Jürg., Wolm., AP., 
ķḗms 2 Nerft, Preili, Kl., 
ķê̦ms 2 Salis, Ruj.], 
ķê̦ms C.,
1)  [der Kobold U.],  
das Gespenst: ķē̦ms ķē̦muojas, spukuojas LP. VII, 444; 450. 
spuoks, baideklis, ķē̦ms netiek izšķirti katrs par sevi, bet tiek lietuoti juku jukām Etn. IV, 84. 
kur ķē̦mi rādās, tur vai aplam mīlas, vai zuog. [ķē̦mi U.,  
phantastische Vorstellungen, Phantasiebilder];2)  ein Sonderling, [ein Blödsinniger U.],  
ein Unvernünftigeŗ ein Vermummter: tu tīrais ķe̦ms! [viņš ķē̦mu vīrus klât ņe̦m,  er nimmt liederliches Gesindel an Salisb. n. U. - 
Aus liv. kä'm (s)  "Gespenst, Kobold" oder umgekehrt?]Avots: ME II, 
373, 
374