čūrināt
I čūrinât: (die Lippen) missbilligend ausstrecken auch A.-Autz, Lieven - Bersen, Pankelhof, Siuxt. ‡ Refl. -tiês, sich vorstrecken (?): lūpiņas čūrinājās Deglavs Rīga II 1, 348.
Avots: EH I, 299
Avots: EH I, 299
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'čūrināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'čūrināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
čūrināt
čūrināt
čūrinât "?": putniņi čūrināja miega dziesmiņas, un sērdienīte aizmiga. [In Doblen gebe es ein čūrinât "ausstrecken" (nach Siliņ čũrinât, (die Lippen) missbilligend ausstrecken): kuo čūrini pakaļu? in Gramsden bedeute čūrinât - "melken"; in Ober-Kurl. auch in der Bed. von čurinât 2; in Ruj. - "fliessen lassen"; in Ubbenorm čũrinât "liebkosen".]
Avots: ME I, 425
Avots: ME I, 425
čūrināties
‡ čũrinâtiês Segew., sich einnisteln: vistas čūrinās pa smiltīm. S. auch unter čūrinât I.
Avots: EH I, 299
Avots: EH I, 299
sačūrināt
sačūrinât lūpas, die Lippen kräuseln, aufwerfen Grünh.: meitiņa sačūrināja lūpiņas U. b. 104, 11. šī... sačūrinājuse lūpas tūtiņā (tütenförmig) Vēr. I, 1230. Refl. sačūrinâtiês, s. sačurinâtiês.
Avots: ME III, 606
Avots: ME III, 606