žilbināt

žilbinât, fact. zu žilbt,

1) blenden:
saule... acis žilbina Mācīt. meita 54. baltums žilbina acis MWM. v. J. 1896, S. 735; Apsk. v. J. 1903, S. 284. paraudzījās uz žilbinuošuo rietumpusi Skuju Fridis;

2) ohnmächtig machen (?):
žilbinuošs karstums Veselis Saules kapsēta 32.

Avots: ME IV, 809, 810