šņauciens
šņàuciêns Drosth., (mit aû 2) Wandsen, = snauciens,  so viel auf einmal Tabak geschnupft wird U.,  die Prise V.: brāļi māsu pārde̦vuši par tabaka šņaucieniņu BW. 15524, 4;  ein geringes Quantum: dabērt kādu šņaucienu sāls Golg., Kaltenbrunn;  einmaliges, abgeschlossenes Niesen: viņam uznāca šņaûciens 2 Dond.
Avots: ME IV, 92
Avots: ME IV, 92